Par uzturēšanu un pieaugšanu mīlestībā
Mūžīgais un žēlsirdīgais Dievs, Tu, kas pats esi mīlestība! [1.Jn.4:16] Apvelti mani ar dziļas un patiesas nesavtīgas mīlestības dāvanām!
Mana sirds ir salta, kā no zemes tā veidota, ak, Uguns, ak, Mīlestība, aizdedz jel mani! Mana sirds ir cieta, kā no akmens tā veidota, ak, Klints, ak, Mīlestība, dari maigu jel mani! Mana sirds ir dusmu dzeloņu un naida ērkšķu pilna, ak, laipnais Tēvs, ak, Mīlestība, iztīri jel mani!
Mans Dievs, es Tevi mīlēšu! Mans spēks, mana klints un cietoksnis, mans glābējs un mans Dievs, mans vairogs un pestīšanas rags! [Ps.18:3]
Visu, ko šai pasaulē es uzlūkoju kā labu, daudz pilnīgāk un skaidrāk es redzu pie Tevis, kas esi visaugstākais labums. Tāpēc vairāk par visu un no visas sirds mīlēšu Tevi, jo vienīgi Tevī es redzu visa labā pilnību.
Jo vairāk es staigāju Tevī, jo labāk es dzīvoju, jo nav nekā labāka par Tevi. Bet Tevī es varu staigāt, ne miesīgām kājām ejot, bet ar sirds ilgām mīlot!
Ja ilgojos es pēc skaistuma, Tu esi visskaistākais. Ja ilgojos es pēc gudrības, Tu esi visgudrākais. Ja ilgojos es pēc bagātības, Tu esi visbagātākais. Ja varenību es mīlu, Tu esi visvarenākais. Ja spēku es mīlu, Tu esi visspēcīgākais. Ja godu es mīlu, Tu esi visgodājamākais.
Tu esi mīlējis mani kopš mūžības, savukārt Tevi es mīlēšu mūžībā. Tu mani mīlēji un Sevi pašu par mani nāvē nodevi. Es Tevi mīlēšu un visu sevi Tev mīlestībā atdošu.
Sirds mana lai iedegas, un radība visa lai zūd. Tu vienīgais lai esi dārgs dvēselei manai.
Tu cilvēka dabu un Savu mīļoto Dēlu nešķiramā derībā nolēmi savienot. Cik vēl vairāk sirdij manai un Tev jātop vienotiem ar nešķiramas mīlestības saitēm!
Dievišķā mīlestība Tavam mīļotajam Dēlam no debesīm uz zemes lika nokāpt. Pie kauna staba tā Viņu piesēja, lai šaustītu, un pie krusta tā Viņu piesita, lai nonāvētu!
Vai tikpat kvēlojošas mīlestības liesmām nevajadzēja manu sirdi no zemes uz debesīm pacelt un to nesaraujami saistīt ar Tevi, mans Dievs, kas esi visaugstākais labums?
Ja es mīlu zemišķo, ļauno un niecīgo, tad lielu netaisnību daru gan Tev, gan pats sev. Tik lielu godu Tu esi man rādījis un tik lielus solījumus Tu esi man devis, lai Tevi mīlēt man būtu ļauts!
Šī mīlestība uz Tevi manā sirdī liek piedzimt arī sirsnīgai mīlestībai uz savu tuvāko. Ikviens, kurš mīl Tevi, kas esi augstākais labums, arī Tavus baušļus tur un sargā. [Jņ.14:15] Jo mīlestība tiek apliecināta ar mūsu labajiem darbiem.
Tu ikvienam esi pavēlējis mīlēt savu tuvāko, tāpēc neviens, kurš ir tuvākajam mīlestību parādā, nevar sacīt, ka mīl Tevi no sirds! [1.Jņ.4:20]
Patiesi, lai kurš būtu mans tuvākais, tik dārgs un mīļš Tev viņš ir bijis. Jo brīnišķi Tu esi viņu radījis, žēlsirdīgi Tu esi viņu izglābis, Savā valstībā Tu esi viņu aicinājis!
Tāpēc Tevī un Tevis dēļ man pienākas mīlēt savu tuvāko, jo tik ļoti Savā labestībā Tu viņu esi paaugstinājis!
Nostiprini un vairo manī mīlestību, patiesu un sirsnīgu, Tu, kas esi mīlestība – mūžīgā un nemainīgā!
Āmen.

Ieskaties