Par lūgšanu Jēzum

Jēzus Kristus, Dieva Dēls, var tikt pielūgts un godāts, tas balstīts tajā, ka Viņš ir Dievs. Citādi mēs pielūgtu to, kas nav Dievs, un tas būtu pirmā baušļa pārkāpums.

Daudzas bērnu lūgšanas ir adresētas Jēzum, bet daudzi kristieši zinās, kā lūgšana Jēzum izaug no īpašām attiecībām ar Kungu, kura attēlu mēs nesam savās sirdīs (Gal.3:1; Ef.3:17). Tā skan pazīstamā Jēzus lūgšana un: “Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, esi man, grēciniekam, žēlīgs!”

Arī par lūgšanu Jēzum ir daudz pierādījumu Svētajos Rakstos. Vispirms jau abi ļaundari, kas tika piesisti krustā līdz ar Jēzu. Viens izsmēja Viņu ar vārdiem: “Ja Tu esi Kristus, tad glāb Sevi pašu un mūs!” Jau tā ir lūgšana Jēzum, lai gan nepareiza, jo šis cilvēks netic, ka Jēzus ir Kristus. Toties otrs ļaundaris atzina savus grēkus un lūdza: “Jēzu, piemini mani, kad Tu nāksi Savā valstībā!” (Lk.23:39-43) Tāpat lūdza pirmais kristīgais martīrs Stefans, kad viņu nomētāja akmeņiem: “Kungs Jēzu, pieņem manu garu.” (Ap.d.7:59)

Vēl viens piemērs lūgšanai Jēzum rodams arī dievkalpojumā, kad mēs dziedam: “Kungs, apžēlojies!” Šīs lūgšanas nozīme redzama tajā., ka nav nemaz vajadzības to pārtulkot no grieķu valodas, jo katrs kristietis saprot — Κύριε ελέησον! Tā ir lūgšana, ar kuru slimie nāk pie Jēzus un Viņam sauc pēc palīdzības un dziedināšanas (piemēram, Mt.9:27, 15:22, 17:15, 20:30-31, Mk.10:47, Lk.17:13, 18:38-39). Jēzus, Dieva Dēls, tiek lūgts gluži tāpat Dievs (Ps.6:3-9; 14 u. c.).

Viens no vecākajiem draudzes locekļu raksturotājiem ir mūsu Kunga Jēzus Kristus Vārda piesaukšana (1.Kor.1:2, Ap.d.9:14). Tas droši vien bija iemesls neticīgo ieviestajam apzīmējumam “kristieši” — tie, kas piesauc Kristu, dievkalpojumā Viņu slavē un pielūdz (Ap.d.11:26). Viņam “kā Dievam dzied slavu”, kā, teikts vēstulē, ko rakstījis legāts Plīnijs jaunākais no Bitīnijas ķeizaram Trajānam.

Lūgšana Jēzus Vārdā, tas ir, ar Jēzus piesaukšanu, ir arī vienmēr lūgšana Jēzum: “Un visu, ko jūs lūgsiet Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā . Ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu.” (Jņ.14:13-14; sal. Jņ.15:7, 16:24)

Noteikti Jēzus pielūgšana ir izšķirošā, atklājoties, kas ir kas, kā mēs to varam lasīt aprakstā par sastapšanos ar augšāmcelto Kungu: “Un, kad tie Viņu redzēja, tie nokrita Viņa priekšā ceļos, bet citi šaubījās” (Mt.28:17; Mk.16:13).

Svētie Raksti beidzas ar lūgšanu Jēzum, kurā mēs, gaidot pie Tēva labās rokas paaugstinātā mūsu Kunga atkalatnākšanu, drīkstam izsacīt: “Āmen. Tiešām nāc, Kungs Jēzu!” (Atkl.22:20)