Nolādēta ir tāda pašizdomāta gavēšana

Taisnības ir dažādas un to ir tik daudz cik ir cilvēku, kas par tām iestājas. Nevajag jaukt jēdzienus. Mēs runājam par Patiesību. Un tā ir tikai viena. Kristus saka (Jn 14:6) ES ESMU ceļš, Patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani…

Katoļu baznīcas galva – pāvests savu taisnību ir centies pacelt patiesības augstumos… pat augstāk par patiesību. Mūsu apsūdzības Vatikāna pāvestiem nav pamatotas mūsu taisnībā. Pēc darbiem un izturēšanās pasaulē tiem nav ko pārmest; Tur tie rādās gaužām svēti vīri. Tie mērdē miesu, trenē prātu augstās skolās un seko cits citam, uzstādot aizvien augstākus svētuma rekordus.

Taču darbu svētajiem ir cita izpratne par grēku un citi kritēriji svētumam.

Šie par spīti Dieva pavēlei (1. Moz. 1:28 Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un …)dara visu pilnīgi pretēji – …aizliedz doties laulībā, pavēl atturēties no… (1. Tim. 4:3)

Tas tikai viens piemērs, kā Romas pāvests parāda sevi kā Dieva pretinieku – antikristu. Pašizdomātā cīņa ko pāvestam un viņa sekotājiem jāizcīna ir dubult-grūta. Jo garīgā pretošanās Rakstiem (Dieva vārdam) laicīgajā sfērā tiek papildināta ar miesas cīņu pret spermotoksikozi. Tik bezjēdzīga, lai neteiktu nolādēta ir tāda pašizdomāta gavēšana. Arējais(nedabiskais) svētums ir kā glauna glazūra. Zem tās tiek apslēpti kailā grēka nešķīstības nesmukumi. Teatrālais svētums, jeb virspusējā spozme rada tradīcijas.

Tradīcijas cauri paaudžu maiņai veido indivīdu tradicionālo domāšanu un līdz ar to iespaido visu sabiedrību. Taču visām maskām (lai cik perfektas tās ne-būtu) trūkst galvenās īpašības – proti īstuma. Vatikāna galms var darīties cik vien spēj; Lai cik dabiski izskatītos svētuma etalons pāvests, – …feiks paliek feiks. Dieva priekšā nav neviena taisna dzīvajo vidū …To Dievs pats atklāj saviem ticīgajiem caur saviem svētajiem Rakstiem (Rom. 3:10; Ps. 143:2).

Tā stāv rakstīts, un mēs to pieņemam, un savu grēcīgumu atzīstam un līdz ar to savu pestīšanu esam vienīgi Jēzum parādā. Bet darbu svētajiem neatliek nekas cits kā slēpt cilvēka grēcīgo dabu; Tiem neatliek nekas cits kā apslēpt savas grēka izpausmes un noliegt savu būtību; Tur nav citas iespējas kā liegties jau pastrādātos grēkos un turpināt svēt-izlikšanos. Un par spīti visam, Redzi!, reizi pa reizei kārtējā šmuce izskrien ārpus virtuves.

Skaidrs ka Voitila nav pielīdzināms viduslaiku pāvestiem-netikļiem, kuri savu kārību piepildīšanu ij’ nemaz īsti neslēpa. Tāpat par melu tēvu mēs viņu necenšamies paaugstināt, jo tas gods pienākas ne kalpam bet viņa dīdītājam proti vellam.

Pāvests ir kas viņš ir… Antikrists… un tā mēs ar viņu uztveram, kā faktu, kā apstākli, kā garīgu parādību. Ja reiz elks ir uzstādīts; ja ir radīts svētuma etalons; ja pāvesta nemaldīgais nekļūdīgums, šķīstīgums un visāds citāds svētīgums ir pieņemts defaultā, tad šā amata kandidātam nav variantu. Neapskaužamā situācijā ir tā amata izcīnītāji un pildītāji. Ja atklāsies ka esi vājāks par māti dabu, tu zaudēsi savu nevainojamības statusu pēc citu velna pakalpiņu kritērijiem… Bet ja izcīnīsi uzvaru, tad būsi pierādījis sevi kā nepaklausības bērnu Dieva vaiga priekšā.

Tāpēc es saku, ka nolādēta ir tāda pašizdomāta gavēšana, kas cilvēka darbus, cilvēka gribu, cilvēka taisnību mēģina pacelt garīgajā līmenī. Cilvēku taisnība ir vien subjektīvs viedoklis par objektīvo patiesību… par patieso taisnību … par Dieva Patiesību.

Tāda ir mana taisnība. To klausītāj(lasītāj) vari pieņemt, vari apstrīdēt, vai noraidīt ar savu taisnību. Tāda ir mana izpratne par grēcīgam cilvēkam ne-raksturīgo svētumu. Tāda ir tā taisnība par svētumu, kas pieviļ daudzus.