No jauna sist krustā Dieva Dēlu

Kam acu priekšā ir tēlots Jēzus Kristus, krustā sistais? [Gal.3:1b]

Pāvils saka bargus vārdus: galatieši ir tā apmāti, ka tie neklausa patiesībai; taču vēl jo bargāk skan šī piebilde: Kristus ir tēlots viņu acu priekšā tā, ka bijis gandrīz ar rokām satverams, un tomēr ļaudis nav gribējuši klausīt patiesībai.

Viltus apustuļu maldīgo uzskatu dēļ jūs esat tā apmāti, satverti un sasaistīti, ka neklausāt patiesībai, un jums nelīdz arī tas, ka es ar lielām pūlēm un uzcītību esmu aprakstījis un tēlojis jūsu acu priekšā Jēzu Kristu; jūs esat tā apmāti, ka Kristus jūsu vidū tiek krustā sists.

Te Pāvils lieto tiešām bargus vārdus. Iepriekš viņš ir sacījis, ka tie, kuri mēģina iemantot taisnību ar Bauslības palīdzību, met projām Dieva žēlastību un ka viņiem Kristus velti ir nomiris. Te apustulis piebilst, ka šādi ļaudis paši sev sit krustā Kristu, kas iepriekš viņos ir dzīvojis un valdījis — itin kā gribētu sacīt: tagad jūs ne tikai atmetat Dieva žēlastību, un Kristus jums ne tikai velti ir nomiris, bet jūsu vidū Viņš apkaunojošā veidā tiek sists krustā. Šādi runāts arī vēstulē ebrejiem (6:6): “Tie sev Dieva Dēlu sit krustā un liek smieklā.”

Viņš lieto ļoti biedinošus vārdus, noraida aplamo uzskatu un uzspiež tam šādu zīmogu: tie, kas tam piekrīt, no jauna sit krustā Dieva Dēlu. Tas ir kaut kas ļoti bīstams, tādēļ šīs domas ir pelnījušas visbargāko apsūdzību.

Tādēļ Pāvils savos iebildumos izmanto tik bargus vārdus, nesaudzēdams pat Dieva Bauslību. Lai gan Bauslība ir svēta, taisna un laba, tomēr šeit tiek runāts kā par liekuli, kas grib tikt attaisnots ar darbiem.