Nākošais solis

Cilvēks, kas grib dzīvot, balstoties vienīgi uz saviem labajiem nodomiem, nemaz nepamana, no kurienes tie patiesībā nāk. Ir noderīgi palūkoties uzmanīgi.

Tā saucamie mūsu labie nodomi jau nav nekas cits kā baiļu sekas, ko radījusi vāja sirds, kas baidās no visa veida ļaunumiem un grēkiem, un apbruņojas ar ļoti cilvēciskiem ieročiem, lai nostātos pret šīm varām. Bet kas baidās no grēka, tas jau atrodas tajā.

Bailes ir tas tīkls, kuru mums pārmet ļaunais, lai mēs tajos iepītos un drīz vien kristu. Tam, kam bailes, tas jau ir pakritis. Ja ir grūts kalnā kāpiens un pēkšņi uzbrūk bailes, tad noteikti paklupsi.

Tātad ar šādiem baiļpilniem labiem nodomiem neko nepaveikt. Tādejādi mēs nenonāksim ne pie kāda jauna sākuma. Kā mēs varam sākt atkal no jauna?

“Kurš savu roku liek pie arkla…” (Lk.9:62); arājs neskatās atpakaļ (bet arī neveras neaizsniedzamos tālumos), bet gan uz nākošo soli, kas viņam jāveic. Atpakaļ skatīšanās nav kristīga lieta. Lai bailes, rūpes, vaina paliek aiz tevis. Bet tu raugies uz to, kas tev devis jaunu iesākumu.