Mūžīgā pestīšanas apsolījuma Dievs

“Kungs, Tu mums esi bijis par patvērumu uz radu radiem. Pirms kalni radušies, pirms zeme un pasaule radīta, Tu esi no mūžības uz mūžību, ak, Dievs!” [Ps.90:1-2]

Šajā lūgšanā Mozus apliecina Jahves uzticību savam žēlsirdīgajam, patriarhiem dotajam apsolījumam, kas ir ticis piepildīts visos Isarēla glābšanas darbos. Lai gan viņi nebija šo pestīšanu pelnījuši, lai gan laiku pa laikam viņi sadumpojās pret Dievu, tomēr Tas Kungs palika uzticīgs savam pestīšanas apsolījumam un iestājās par viņiem. Šā iemesla dēļ Tas Kungs – mūžīgā pestīšanas apsolījuma Dievs – kļuva tiem par patvērumu, par mājvietu, kur tie varēja patverties no piemeklējumiem visos laikos. Tas pats attiecas uz Baznīcu un ikvienu kristītu kristieti.

Šī lūgšana apliecina, ka Tas Kungs, kas tiek pielūgts kā vienīgais patiesais Dievs, ir ne tikai viesu lietu Radītājs, bet arī Dievs, kurš glābj no savas žēlastības un kurā viņa bērni rod patvērumu visos laikos, visās paaudzēs.