Mums ir jādod valdībai viss, kas tai pienākas

“Tad farizeji aizgāja un apspriedās, kā varētu Viņu pieķert kādā vārdā. Un tie sūtīja savus mācekļus pie Viņa ar ķēniņa Hēroda ļaudīm, un tie sacīja: “Mācītāj, mēs zinām, ka Tu esi patiesīgs, māci Dieva ceļus patiesībā, jo Tu neuzlūko cilvēka vaigu. Tāpēc saki mums: kā Tev šķiet, vai ir atļauts ķeizaram dot nodevas vai ne?” Un Jēzus, nomanīdams viņu ļaunprātību, sacīja: “Kam jūs Mani kārdināt, jūs liekuļi? Parādait Man nodevu naudu.” Un tie atnesa Viņam vienu denāriju. Un Viņš sacīja tiem: “Kā attēls šis un uzraksts?” Tie sacīja: “Ķeizara.” Tad Viņš tiem teica: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.” Un, to dzirdēdami, tie brīnījās, atstāja Viņu un aizgāja.” [Mt.22:15-22]

Vairums jūdu dzīvoja maldos un uzskatīja, ka tad, kad ieradīsies Mesija, Viņš atbrīvos viņus no Romas imperatora jūga un padarīs viņus par pasaules kungiem, kuriem pakļausies visas pārējās tautas. Tāpēc, kad Jēzus ieradās Jūdejā, pasludināja sevi par Mesiju un tad turpināja dzīvot nabadzībā, pazemībā un kā tāds, kam nav politiskās varas, un pat nepiedāvājot nekādus pasākumus, lai glābtu jūdus no Romas impērijas politiskās apspiešanas, daudzi jutās aizvainoti un atteicās atzīt Viņu kā patieso Mesiju. Starp tiem galvenie bija farizeji. Lai piekrāptu Jēzu, viņi reiz Viņam jautāja: “Vai ir atļauts ķeizaram dot nodevas, vai arī ne?” [Mt.22:17] Viņi acīmredzot savā starpā domāja šādi: “Ja Jēzus saka nē, tad mēs varam viņu apsūdzēt par sacelšanos pret romiešu varu; ja Viņš saka jā, tad mēs varam pierādīt savai tautai, ka Viņš tādējādi nav patiesais, apsolītais Mesija.” Bet mūsu tekstā teikts, ka Jēzus, “nomanīdams viņu ļaunprātību, sacīja: “Kam jūs Mani kārdināt, jūs liekuļi? Parādait Man nodevu naudu.” Un tie atnesa Viņam vienu denāriju. Un Viņš sacīja tiem: “”Kā attēls šis un uzraksts?” Tie sacīja: “Ķeizara.” Tad Viņš tiem teica: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.”” [Mt.22:18-21]

Ar to Jēzus mācīja, ka, ja cilvēki dzīvo valstī, kurā ķeizars ir uzlicis nodokli, tad viņiem ir jāparāda ar savu rīcību, ka viņi ir valdnieka pavalstnieki un ka viņam ir autoritāte pār viņiem. Šī iemesla dēļ viņiem vajadzētu dot ķeizaram to, kas pieder ķeizaram. Ja viņš ir valsts valdnieks, viņam vajadzētu saņemt viņam pienākošos nodokli, paklausību un godu. Ja ņemam vērā motīvu, kas slēpjas Kristus teicienā: “Dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder,” un kontekstu, kādā šie vārdi pateikti, mēs skaidri redzam, ka Kristus mums neuzspiež aklu paklausību valdniekam. Tā vietā Viņš paziņo, ka Viņš kā Mesija nav ieradies šeit uz zemes, lai atceltu Dieva iecelto kārtību cilvēku vidū. Tāpēc cilvēks, kurš tic Viņam, nekādā ziņā netiek atbrīvots no paklausības tiem, kam ir tiesības viņam pavēlēt saskaņā ar Dieva iestādīto pasaulīgo kārtību.

Šī Kristus pavēle ir piemērojama arī šodien. Mums arī ir valsts iestādes, kurām mums ir jāpaklausa. Bez tām mūsu valsts nevarētu pastāvēt, mūsu īpašumi nebūtu aizsargāti, mēs nevarētu naktīs mierīgi gulēt, un mūsu brīvības tiktu nopietni apdraudētas vai pat kļūtu par bīstamu ļaunumu. Lai arī mūsu valdību ieceļ ar balsstiesīgo vairākumu un tā ir atbildīga savu vēlētāju priekšā, tā joprojām iekļaujas Dieva iestādītajā kārtībā un tā ir Dieva kalpone, kuras rokās Viņš pats ir devis aizsardzības zobenu un taisnīguma mēru. Tāpēc tās likumiem priekš mums vajadzētu būt svētiem un nepārkāpjamiem, un tās lēmumus mums būtu jāuzskata par Dieva lēmumiem. Mums ar prieku būtu jāmaksā nodokļi, kurus mūsu valdība mums uzliek, lai tiktu saglabāta tās labvēlīgā darbība un piepildītos Dieva svētā griba. Mums pat vajadzētu būt gataviem upurēt savu dzīvību, ja kopējās labklājības aizsardzībai mūsu valdība mūs aicinātu doties kara laukā pret mūsu valsts ienaidnieku. Tas nav mazs grēks, ja jūs vēlaties tīši pārkāpt likumīgas valdības likumus, par kuras padotajiem mēs esam kļuvuši, un izkrāpt tai nodokļus un nodevas. Tāpēc kā kristiešiem mums jārīkojas apzinīgi saskaņā ar Kristus vārdu: “Dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder.” Tas nozīmē, ka mums ir jādod valdībai viss, kas tai pienākas.