Mozus bauslība kristiešus nesaista

Mozus bauslība attiecas uz jūdiem, tā mūs nesaista. Bauslība ir dota vienīgi Israēla tautai, un Israēls to pieņēma sev un saviem pēcnācējiem, un pagāni šeit ir izslēgti; kaut arī pagāniem daži likumi ir kopīgi ar jūdiem, ka ir viens Dievs, ka nav ļauts pārkāpt laulību, ka nedrīkst zagt, un vēl citi līdzīgi, kuri visi dabiski viņiem ir ierakstīti sirdī, un viņi tos nav dzirdējuši sludinām no debesīm kā ebreji.

Tāpēc viss šis teksts neattiecas uz pagāniem. To es saku jūsmotāju dēļ. Jo viņi redz un dzird tā, kā lasa par Mozu, viņi to augstu vērtē un stāsta, kā Mozus valdīja pār tautu ar baušļiem, viņi grib būt gudri un zināt vairāk nekā Evaņģēlija vēsts, viņi uzskata ticību par mazvērtīgu, rada kaut ko jaunu, ar to kļūst slaveni un apgalvo, ka tas ir teikts Vecajā Derībā, grib pārvaldīt tautu pēc Mozus bauslības burta, it kā neviens to iepriekš nebūtu lasījis.

Tam mēs negribam piekrist. Es sava dzīve drīzāk vairs nekad nesprediķotu, nekā atkal sirdī ielaistu Mozu un ļautu izraut Kristu. Mēs vairs negribam Mozu par reģentu vai likumdevēju, jā, arī pats Dievs to nevēlas. Mozus ir bijis vienīgi jūdu tautas starpnieks un likumdevējs, tiem ir dota bauslība. Sektantiem ir jāaizbāž mute, kad tie saka, ka tā runāja Mozus, tā ir rakstīts Mozus grāmatā un tamlīdzīgi. Tad tev jāatbild, ka gar Mozu mums nav nekādas daļas. Ja es Mozu pieņemu vienā bauslī, tad man viņš jāpieņem visā; ja es nolīgtu Mozu par meistaru un likumdevēju, tad no tā izrietētu, ka man vajadzētu apgraizīties, mazgāt drēbes pēc jūdu parauga, ēst, dzert, ģērbties un darīt visu tā, kā jūdiem to liek likums. Tātad mēs negribam piekrist Mozum, nedz to pieņemt. Mozus ir miris, viņa valdīšana ir beigusies, jo nāca Kristus; viņam vairs nav nozīmes.

Ka Mozus pagānus vairs nesaista, var saprast no teksta 2. Mozus grāmatā (20:2), kur runā pats Dievs: “Es esmu tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no klaušu nama.” No teksta kļūst skaidrs, ka uz mums neattiecas arī desmit baušļi, jo Viņš mūs nekad nav izvedis no Ēģiptes, bet gan vienīgi jūdus. Sektanti grib mums uzkraut uz kakla Mozu ar visiem baušļiem; to mēs atļaujam. Mozu mēs gribam uzskatīt par skolotāju, bet ne par mūsu likumdevēju, cik tas saskan ar Jauno Derību un dabiskajiem likumiem. Tāpēc pilnīgi pietiek ar to, ka Mozus bija jūdu un nevis pagānu likumdevējs. Jo Mozus jūdiem šajā tekstā ir devis zīmi, pēc kuras tie Viņu piesauc, Viņš tiem ir jāsaprot kā Dievs, kas viņus ir izvedis no Ēģiptes. Kristiešiem ir cita zīme, pēc kuras viņi saprot Dievu: “Pateicoties Viņam, esat Jūs vienībā ar Kristu Jēzu, kas mums kļuvis par Dieva gudrību, par taisnību, par dzīves svētumu un pestīšanu.” (1.Kor.1:30)

Sākot no trešā baušļa, var pierādīt, ka Mozus mācība neattiecas ne uz pagāniem, ne uz kristiešiem. Jo Pāvils un Jaunā Derība atceļ sabatu, no kā var saprast, ka sabats bija dots tikai jūdiem, kas viņiem bija stingrs likums. Pravieši arī minēja, ka jūdu sabats būtu atceļams, Jesaja 66:23 runā, ka tad, kad nāks Pestītājs, iestāsies laiks “un visi ļaudis nāks ikkatrā jaunajā mēnesī un ik nedēļas sabatā mana (Dieva) vaiga priekšā Dievu pielūgt”. It kā viņš gribētu sacīt: Visas dienas būs sabats, būs tāda tauta, kurai visas dienas būs vienādas. Pēc rupjā ārējā veida Jaunā Derība atceļ sabatu, jo tajā visas dienas ir svētas.

Ja kāds tev piemin Mozu un baušļus un grib tevi piespiest tos ievērot, tad saki: “Ej prom pie jūdiem ar savu Mozu, es neesmu jūds, atstāj mani nesamulsinātu ar Mozu.” Ja es pieņemu Mozu vienā jautājumā (Gal.5:3), tad man ir jāievēro visa bauslība. Jo neviens punktiņš no Mozus uz mums neattiecas.