Lūgšana sestajā svētdienā pēc svētās Trijādības svētkiem

Tu, Miera Dievs, gribi, lai tavi bērni dzīvotu kā miera bērni, Tu gribi, lai mīlam savus ienaidniekus, un darām labu tiem, kas mums darījuši ļaunu.

Tava svētā vaigā priekšā mēs atzīstam, ka mums ir tāds prāts, kas turas pretī tavam prātam, un, ka mums grūti nākas tas, ko Tu mums pavēli darīt.

Cik reizes saule norietējusi mums dusmojoties, un cik nepiedodoši mēs esam?

Ak, žēlīgais Tēvs, piedod mūsu pārkāpumus! Arī mēs gribam piedot tiem, kas grēkojuši pret mums. Kā mēs arvien grēkojam un Tu nepiekūsti mūsu grēkus mums piedot, tā mēs negribam būt necienīgie kalpi, un negribam izturēties cietāki pret savu tuvāko, kā Tu izturies pret mums.

Dod mums miera garu, ka tas mūs vadītu miera ceļos.

Mēs visi esam nabaga vāji cilvēki. Mēs gribam, lai cits mums darītu tā, kā mēs darām citiem.

Mēs dzīvojam, un nezinām cik ilgi, mēs mirstam, un nezinām kad. Tuvu jo tuvu ir mūsu gulta zārkam, tāpēc jo drīzi būsim labprātīgi savam pretiniekam. Lai mēs tevi nekaitinām ar savām aplamām dusmām, ka Tu mūs savās taisnās dusmās neaprītu. Lai mēs jel neklausām savas grēcīgās miesas padomus, bet lai staigātu mūsu Kunga Jēzus taisnībā, Viņa pēdās, mierā, mīlestībā, laipnībā, samierināšanā un citos kristīgos tikumos.

Lai bezkaunīgā pasaule runā ko runādama par tiem, kas dara tavu prātu, jo mēs zinām, ka mums Debesīs tomēr taps labi atmaksāts. Uzturi mūs tādā ticībā.

Mēs lūdzam tevi:

Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī no ļauna. Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.