Lūgšana septiņpadsmitajā svētdienā pēc svētās Trijādības svētkiem

Kungs, Jēzu! Mums jābrīnās par lielo mīlestību, kas tev ir uz nabaga grēciniekiem.

Tu esi citkārt esi ceļojis, labarīdams un glābdams tos, kas bija velna uzvarēti. Kas tevi apskauda un nīda, tos Tu esi uzvarējis ar mīlestību.

Tu esi apžēlojies un palīdzējis tiem, kas tika vārdzināti ar smagām un grūti dziedināmām kaitēm. Tu esi viņus dziedinājis pie miesas un dvēseles.

Tu, ak Jēzu, esi solījis būt pie mums līdz pasaules galam. Esi jēl mūsu vidū arī šajā svētdienā, mēs tevi lūdzam ne ar viltīgu, bet uzticīgu sirdi.

Uzlūko mūsu kaites un bēdas, un glāb mūs, žēlīgais Pestītājs. Dod mūsu sirdīm īstu mīlestību uz tevi un tavu svēto Vārdu, ka mēs saņemam to, kas var glābt mūsu dvēseli.

Dod mums mīļu un pazemīgu sirdi pret savu tuvāko. Pasargi mūs no skaudības, lepnības, viltus un valšķības.

Atgriez tos, kas ar skaudīgu, nežēlīgu un lepnu sirdi un dzīvi vēl tagad kaitina tevi un savus tuvākos. Palīdzi tiem, ka tie laikus zemojas zem tavas varenās rokas, ka Tu varētu tos mūžīgi celt augstā godā.

Ak, Dievs, apžēlojies par mums. Uzklūko mūsu bēdas. Lai notiek pēc šīs lūgšanas. Dod mums pēc mūsu cerības. Uz tevi, Kungs, mēs paļaujamiess, Tu atņem mums visu kaunu. Āmen.

Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī no ļauna. Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.