Laulības šķiršanas un škirteņu laulību aizliegums

Cilvēku dzīves īstenībā tieši šis striktais laulības šķiršanas un škirteņu laulību aizliegums ir nepanesams un izraisa spēcīgus iebildumus. Taču tam — šim aizliegumam — ir savs pamatojums divos punktos.

Pirmkārt, Jēzus sludināšanā tiek atgādināts tas, kas ir bijis spēkā pirms grēkā krišanas, kad Dievs bija iestādījis vīrieša un sievietes kopību. Un tādēļ Kungs atbild farizejiem, kas Viņu grib pavedināt ar jautājumu: “Vai ir atļauts šķirties no savas sievas katra iemesta dēļ?” Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Vai neesat lasījuši, ka Radītājs iesākumā tos radījis kā vīru un sievu, (1.Moz.2:24) un sacīja: tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas; un šie divi būs viena miesa. Tātad viņi vairs nav divi, bet viena miesa; ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt!” (Mt.19:3-6) — no šejienes arī kļūst saprotams, kāpēc Mozus bija pieļāvis šķiršanu — “jūsu cietsirdības dēļ” (Mt.19:8).

Bet otrs punkts attiecas uz jautājumu: kā ir iespējams izpildīt to, kas zināmos apstākļos arī kristiešiem šķiet neizpildāms? Atbilde: kristieši dzīvo no savu grēku piedošanas, ko tie saņem no Kristus. Kristīga laulība Kristus miesas sadraudzībā dzīvo no grēku piedošanas, ko mēs ik dienas izlūdzamies un kas mums jādod tālāk. Jo šī piedošana pēc Tēvreizes piektā lūguma ir priekšnosacījums piedošanas saņemšanai no Dieva: “Piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.”