Lai Bauslība tiktu pilnīgi iznīcināta

“Bet Hagare ir Sinaja kalns Arābijā un atbilst tagadējai Jeruzālemei, jo tā ar saviem bērniem ir kalpu stāvoklī.” [Gal.4:25]

Šis ir apbrīnojams garīgais skaidrojums. Kā iepriekš Pāvils ir nosaucis Sīnaja kalnu par Hagari, tā tagad viņš labprāt sauktu Jeruzālemi par Sāru, tomēr to viņš neuzdrīkstas un arī nedrīkst darīt – Jeruzāleme viņam jāsaista ar Sinaja kalnu, jo viņš saka: Jeruzāleme pieder Hagarei, jo Hagares kalns sniedzas līdz Jeruzālemei.

Tādēļ apustulis saka: Jeruzāleme, kas pastāv šajos laikos, nav Sāra, bet pieder Hagarei, jo tajā tiek īstenota Hagares kundzība. Tajā darbojas Bauslība, kas dzemdē kalpībai, tajā ir dievkalpojums, templis, ķēniņvalsts, priesterība un viss, kas Sinaja kalnā dzimis no Bauslības kā mātes. Tādēļ es Jeruzālemi līdz ar Sinaju ietveru abas vienā vārdā, proti, Sinaja jeb Hagares kalns.

Lai Bauslība līdz ar visu savu valstību, kas tika dibināta Hagares jeb Sinaja kalnā, tiktu pilnīgi iznīcināta, šīs zemes, laicīgā Jeruzāleme ar visu savu greznību, ar templi, dievkalpojumu utt.

Lai gan šajā pašā vietā iesākās Evaņģēlijs un no šīs vietas tas izplatījās visā pasaulē, tomēr Jeruzāleme pieder Hagarei, tas ir, šī pilsēta ir Bauslības pilsēta, Mozus iedibinātā dievkalpojuma un priesterības pilsēta.

Īsi sakot — tā ir dzimusi no kalpones Hagares, tādēļ līdz ar saviem bērniem ir kalpu stāvoklī, proti, tā dzīvo Bauslības darbos un nekad neiemanto gara brīvību.