Kuram ir taisnība

Reiz četri rabīni, pastaigādamies parkā, sastrīdējās par kādu Bībeles vietu. Iznāca tā, ka trīs bija pret vienu.

Tas viens sāka dedzīgi lūgties:
– Dievs, es taču zinu, ka man ir taisnība! Lūdzu dod kādu zīmi, lai šie cietpauri saprastu, ka viņi maldās.

Tūlīt debesīs savilkās tumši mākoņi, un nodārdēja pērkons: BUMM!
– Redziet nu! – iesaucās rabīns. Dievs saka, ka man ir taisnība

– Blēņas – atteica trīs.- Tā ir tikai sakritība.

Rabīns pacēla rokas pret debesīm un sāka skaļi lūgties:
– Žēlīgais Dievs, lūdzu, dod vēl vienu zīmi!

Te uzreiz zibens BABĀC! -iespēra blakus augošajā kokā.
Rabīns priekā iesaucās: – Redziet! Skatieties! Man taisnība!

Pārējie trīs:
– Nekā! Negaisa laikā zibens mēdz spert kokos. Tas nav pierādījums!

Izmisušais rabīns, saņēmis pēdējos spēkus iekliedzas:
– Ak Dievs, dod šiem auniem nepārprotamāku zīmi!

Te izklīda mākoņi un pērkondārdošā balss teica:
– VIŅAM IR TAISNĪBA!!!!

Tie trīs:
– Nu un tad? Tik un tā iznāk divi pret trijiem.