Kristus Baznīca nav cilvēku darbs

“Bet ko saka raksti? “Padzen kalponi un viņas dēlu! Jo kalpones dēlam nebūs mantot kopā ar svabadās dēlu.”” (Gal.4:30)

Cilvēkiem šai pasaulē visos laikos ir šķitis, ka Baznīcas pastāvēšanas beigas ir jau tuvu. Pasaulē ir tik daudz reliģiju, kas uzstāj, ka tās balstās uz dievišķo atklāsmi. Tomēr šīs reliģijas vienmēr ir ieguvušas piekritējus tikai kādu uz laiku. Galu galā tās ir pazudušas un devušas vietu jaunām reliģijām. Tāpēc pasaule uzskata, ka tāpat notiks arī ar kristīgo Baznīcu: “Šai arī bija savi ziedu laiki, bet arī tā beidzot sabruks kā brūkoša ēka vētras laikā, un no drupām celsies pilnīgākas reliģijas templis.” Īpaši tagad Baznīcas ienaidnieki šādi runā – tā it kā Baznīca jau guļ kā atkritumu kaudze pie viņu kājām.

Nožēlojamie muļķi! Viņi nevēlas ticēt Rakstiem, kas skaidri pasludina, ka Tas Kungs paliks ar Savu Baznīcu līdz pasaules galam. Vēsturei vajadzēja viņiem iemācīt, ka Kristus Baznīcā ir kaut kas tāds, ko neviens laikmets nevar iznīcināt, dzīvības dīglis, kas, pat ja Baznīcu varētu apglabāt, izlauztos cauri viņas kapa akmenim un kļūtu par jaunu augļus nesošu koku. Tāpēc pasaule arī tagad var maldināt sevi saldajā sapnī par Baznīcas ēkas nojaukšanu, bet tas ir tikai sapnis. Visiem cilvēku darbiem, pat ja tie lepni slejas mākoņos, ir jāpazūd līdz ar laikmetu, kas tos radīja, vai jākrīt no rokām, kas tos cēla.

Tomēr Kristus Baznīca nav cilvēku darbs. Tā balstās uz mūžīgā pamata: Jēzus Kristus, Dieva Dēla. Kas saceļas pret šo pamatu, tas iznīcina sevi. Pamati un uz tā balstītā ēka paliek nekustīga. Drīzāk cilvēce novilks zvaigznes no debesīm, piespiedīs zemes upes plūst atpakaļ uz to avotu, neļaus saulei uzlēkt no rīta, kā nometīs Kristu no Viņa debesu valstības troņa, aizsprostos Viņa Vārda gaitu un nodzēsīs dievišķās atklāsmes gaismu. Debesis un zeme pazudīs, bet Jēzus Vārds un Baznīca nezudīs. Pasaule nedarīs galu Baznīcai, bet Baznīca darīs galu pasaulei. Kad Dievs ļaus piedzimt pēdējam Savas Baznīcas loceklim uz zemes, tad būs pienākusi pēdējā šīs pasaules stunda. Kad Dievs pabeigs Savu Baznīcu, Viņš parādīs, ka šī pasaule bija tikai svētceļnieku nams Viņa Baznīcas locekļiem. Tad Dievs nojauks šo svētceļnieku namu un vedīs Savu Baznīcu uz jaunu zemi ar jaunām debesīm, kur mājo taisnība.

Tā nu apustulis jautā: “Bet ko saka raksti? “Padzen kalponi un viņas dēlu! Jo kalpones dēlam nebūs mantot kopā ar svabadās dēlu.”” Ar to viņš norāda uz Baznīcas mūžīgo mērķi. Galu galā, pēc tam, kad smējējs Ismaēls bija sagādājis daudz bēdu Īzākam, likumīgajam mājas dēlam, viņš un viņa māte-verdzene tika izraidīti no mājas tuksnesī ar pudeli ūdens un maizes gabalu, un brīvās sievietes dēls viens pats bija tēva mantinieks. Tā tas būs ar viltus draudzēm un patieso Baznīcu. Un tā arī ir: tagad Hagaras bauslības un grēka kalpu draudze krāšņi zeļ visapkārt. Tā lepojas ar savu brīvību un gudrību. Tā valda, un patiesā Baznīca ir tai pakļauta. Tā priecājas, kamēr patiesā Baznīca žēlojas un nopūšas. Tā virzās augstā godībā, bet patiesā Baznīca atrodas negodā, kaunā un nicinājumā.

Bet pacietību! Baznīca uz zemes cietīs un nepārvarami cīnīsies līdz galam. Bet viņai ir augstāks mērķis: triumfēt mūžīgi. Nāk diena, kad beidzot par visu Hagaras draudzi tiks teikts: “Dzeniet ārā kalponi un viņas dēlu, jo kalpones dēls nebūs mantinieks kopā ar brīvās sievietes dēlu.” Tas notiks Pēdējā dienā. Tad visi, kas ir noraidījuši Kristu, tiks iemesti vistālākajā tumsā, pat bez Hagaras maizes drupačām un ūdens pudeles! Turpretim apsolījuma Baznīca dzirdēs sava Ķēniņa Vārdu: “Nāciet šurp, jūs Mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma.” (Mt.25:34)