Kaut arī Kristus ir patiess cilvēks, Viņš atšķiras no citiem

Kristus cilvēciskā dzīve sākās jau pirms Viņa dzimšanas, kad Viņš tika ieņemts no Svētā Gara. Vecajā Derībā ir sastopami pareģojumi par to, ka tam bija jānotiek tieši šādā veidā.

Jaunajā Derībā ir daudzkārt norādīts, ka Viņš ir bez grēka (Lk.1:35; Kol.2:9), un uzsvērts, ka Viņa paša brīvība no grēka ir pamatā Viņa spējai izglābt grēciniekus.

Apustuliskajā ticības apliecībā ir sacīts, ka mēs ticam uz Jēzu Kristu

“..kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas..”

Tas nav, kā daži cilvēki apgalvo, mazsvarīgi.

Pravietojumi par sievas dzimumu (1.Moz.3:15), “Jaunava kļūs grūta un dzemdēs dēlu” (Jes.7:14), un “kamēr tā, kam jādzemdē, dzemdēs” (Mih.5:2), pieder pie tiem pašiem pamatapsolījumiem, kā apsolījums par Viņa piedzimšanu Betlēmē (Mih.5:1).

Kristus dievišķība tiek apliecināta, Viņam darot tos darbus, ko darījis jau Tēvs (Jņ.5:17). Ir skaidri noteikts, kuras lietas iespējamas Tēvam, taču nav pa spēkam cilvēkiem. Skaidrs Viņa dievišķības pierādījums ir Bībeles liecība par to, ka Kristus veicis tieši tos pašus darbus, ko Tēvs. Pie tiem pieder arī pasaules radīšana un pasargāšana (Kol.1:15-17), spējas izdziedināt kroplos, uzmodināt mirušos.

Lielākais Kristus dievišķības pierādījums ir Viņa augšāmcelšanās no mirušajiem. ja Viņš nebūtu augšāmcēlies, Viņa apgalvojums, ka Viņš ir Dieva Dēls, būtu bijis aplams. Nu Viņa augšāmcelšanās ir noteikts pierādījums Viņa dievišķībai un kristīgās ticības patiesīgumam (Rom.1:3-4; 1.Kor.15:14-20).