Kam būs daļa mūžīgajā dzīvošanā

Apustuļu ticības apliecību jūs pabeidzat ar Dievam tīkamu apliecinājumu, sakot: “Es ticu uz.. MŪŽĪGO DZĪVOŠANU.” Ar šo jūs apliecināt lielāko no visām cerībām, ko Dievs jums garantē ar Savu dzīvo Vārdu: caur Dieva dāvināto grēku nožēlu, ticību un Kristus taisnīgumu jūs pārceļaties uz dzīvi nevainojamā Paradīzē kopā ar Debesu Tēvu, Viņa Dēlu Jēzu un Viņa Garu uz mūžīgiem laikiem! Kā gan jūs un visi citi kristieši var to teikt ar tādu pārliecību? Jēzus saka: “Ja tas tā nebūtu, vai Es jums tad būtu teicis: Es noeimu jums vietu sataisīt?” (Jņ.14:2)

KĀ BŪS DEBESĪS?

Debesis nevar aprakstīt vārdos. Mākslinieki ir centušies attēlot debesis. Attēls šajā lappusē ir viens no šiem daudzajiem mēģinājumiem.

Apustulis Jānis raksta par debesīm, kādas jūs tās pieredzēsiet: “Es redzēju jaunas debesis un jaunu zemi, jo pirmā debess un pirmā zeme bija zudusi, un jūras vairs nav. Un es redzēju svēto pilsētu, jauno Jeruzālemi, nokāpjam no debesīm no Dieva, sagatavotu kā savam vīram greznotu līgavu. Un es dzirdēju stipru balsi no troņa sakām: “Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, Viņš mājos viņu vidū, un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis.” Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: “Redzi, visu Es daru jaunu” (Atkl.21:1–5).

VAI JŪS ATPAZĪSIET SAVUS MĪĻOS DEBESĪS?

Cilvēki bieži vaicā: “Vai es satikšu savus mīļos debesīs?” Dievs atbild uz šo jautājumu apstiprinoši un tieši: ” Jā!” Kā mēs to zinām? Jēzus apskaidrošanā (Mt.17:1–8) apustuļi Pēteris, Jēkabs un Jānis atpazina Ēliju un Mozu. “Un redzi, tiem parādījās Mozus un Ēlija un runāja ar Viņu” (Mt.17:3). Dievs tāpat pārliecina mūs, ka Viņš zina mūs pēc vārda un ka ticīgie pēc vārda ir sakārtoti Viņa Dzīvības Grāmatā!

VAI DEBESĪS BŪS GARLAICĪGI?

Ko mēs darīsim Debesīs? Vai tur būs garlaicīgi? Padomājiet par to šādi: kad jauni cilvēki iemīlas, viņiem nav jādara kaut kas noteikts. Viņi vienkārši izbauda viens otra klātbūtni. Kaut arī šī nav ideāla līdzība, tā palīdz mums saprast, ka Debesīs mēs būsim Kristus klātbūtnē — pie Tā, kuru mēs mīlam un kurš mīl mūs. Nekam citam vairs nebūs nozīmes.

PAR DEBESĪM LASIET SVĒTAJOS RAKSTOS!

Tādēļ mums ir jālasa Svētie Raksti, jo no tiem mēs iegūsim lielāko gudrību uz pasaules. Tas, kurš nemeklē atbildes Svētajos Rakstos, nezinās neko par to, kā mēs nomirsim un kur mēs pēc tam dosimies. To mēs uzzināsim tikai no Svētajiem Rakstiem.

NEDROŠĪBAS UN GARĪGU MEKLĒJUMU PASAULĒ APLIECINIET SAVU TICĪBU AR NOTEIKTĪBU UN PRIEKU!

Pasaulē, kur miljoniem cilvēku nemitīgi meklē garīgu piepildījumu, esiet citādāki! Pastāviet dzīvību dodošajā Vārdā, ko Dievs iedvesa Savos praviešos un mācekļos, ko tie saglabājuši jums, pateicoties Dieva dotajām dāvanām — alfabētam un valodai. Ieelpojiet un izelpojiet šo dzīvību dodošo Dieva Vārdu, apliecinot: “Es ticu uz mūžīgo dzīvošanu”. Tāpat kā Dievs jums ir devis Savu Vārdu tā ieelpošanai un izelpošanai, Viņš jūs glābs ar šo apliecinājumu. Tad jums būs daļa mūžīgajā dzīvošanā!

Svētais Dievs, reiz Ījabs izsaucās: “Bet, kad cilvēks nomiris, vai viņš var atkal dzīvot?” (Īj.14:14). Ar Tavu Garu Ījabs tad dod visiem ticīgajiem Tevī cerību, kas ir nesatricināma: “Taču es zinu, ka mans Pestītājs ir dzīvs, un pēcgalā Viņš celsies pār pīšļiem, un pēc tam, ja arī mana āda būs saplosīta gabalos un es būšu bez miesas palicis, es tomēr skatīšu Dievu. Tiešām, es Viņu skatīšu sev par glābiņu, un manas acis Viņu redzēs” (Īj.19:25–27). Svētais Jēzu, es ilgojos pēc tās dienas, apliecinot to katru dienu Apustuļu ticības apliecībā: “Es ticu uz mūžīgo dzīvošanu.” Āmen.