Kalāma arguments
Arābu vārds kalām burtiski nozīmē “runa”, bet tas kļuva par apzīmējumu noteiktam filozofiskās teoloģijas veidam — veidam, kas satur demonstrācijas, ka pasaule nevar būt bezgalīgi veca un tāpēc to ir radījis Dievs.
Šāda veida demonstrācijai ir bijusi ilgstoša un plaša pievilcība gan kristiešu, gan musulmaņu vidū. Tās forma ir vienkārša un tieša.
- Visam, kas sāk pastāvēt, ir iemesls, kāpēc tas pastāv.
- Visums sāka pastāvēt.
- Tāpēc Visumam pastāvēšanai ir iemesls.
Pieņemsim bez liekām iebildēm pirmo premisu. (Lielākā daļa cilvēku — ārpus bezpajumtnieku patvertnēm un akadēmisku pētnieku grupām — to uzskatītu ne tikai par patiesu, bet par noteikti un acīmredzami patiesu.)
Vai otrā premisa vai priekšnoteikums ir patiesa? Vai Visums — visu lietu kopums, ko ierobežo telpa un laiks — sāka pastāvēt? Šis priekšnoteikums nesen ir saņēmis spēcīgu atbalstu no dabaszinātnēm — no tā sauktās Lielā sprādziena kosmolģijas. Protams, zinātnieki par to atkal ir sākuši strīdēties, bet tam par labu ir arī filozofiski argumenti.
Vai bezgalīgs uzdevums kādreiz var tikt atrisināts vai pabeigts? Ja, lai sasniegtu noteiktu mērķi, pirms tā būtu jāveic bezgalīgi daudz solu, vai kādreiz varētu sasniegt beigas? Protams, nē — pat ne bezgalīgā laikā. Jo bezgalīgs laiks būtu nebeidzams, tāpat kā soļi. Citiem vārdiem sakot, gals nekad netiks sasniegts. Uzdevums nekad netiktu pabeigts.
Ja tā ir bijis vienmēr, tad tas ir bezgala vecs. Ja tas ir bezgalīgi vecs, tad pirms (teiksim) šodienas būtu bijis jāpaiet bezgalīgi daudz laikam. Un tātad ir bijis bezgalīgs skaits dienu — viena diena seko otrai, vienu laika daļu pieskaitot iepriekšējam lai šī diena pienāktu. Bet tas ir tieši tas pats, kas bezgalīga uzdevuma problēma.
Ieskaties