Kāds ir praktisks ieguvums no mācības par Dieva tēlu?

Pirmkārt, mēs no mācības par Dieva tēlu mācamies par Dieva labestību, kurš radīja Ādamu pēc sava tēla un līdzības un Kristū atjauno šo tēlu ticīgajos. Otrkārt, mēs mācamies cik nožēlojams tagad ir cilvēks, kas savu vecāku dēļ kļūst par grēcinieku jau pat pirms savas dzimšanas. Treškārt, šai mācībai ir jānostiprina mūsos ticība.

No iepriekš sacītā varam kopsavilkuma viedā sacīt: “Dieva tēls pirmajā cilvēkā izpaudās dabiskā un visaugstākajā visa cilvēka pilnībā, tas ir, abu – dvēseles un miesas spēju taisnīgumā, cilvēka iekšējā integritātē un atbilstībā arhetipam Dievam, bez jebkādām iekšējām miesas un gara pretrunām. Dievišķo zināšanu gudrība un gaisma izstaroja cilvēka prātā. Taisnīgums un svētums cilvēka gribā pilnībā saskanēja ar Dieva likumu. Tādēļ cilvēks baudīja pilnīgu saskaņu starp visiem viņa locekļiem un visām – zemākajām un augstākajām spējām, pilnīgā saskaņā ar Dieva gribu. Cilvēks tika radīts nemirstīgs un viņam bija piešķirta valdīšana pār visiem dzīvniekiem un visām zemes radībām. Ja cilvēks būtu palicis šajā stāvoklī, kurā tas tika radīts, visas šīs Dieva dāvanas tiktu nodotas tālāk Ādama pēctečiem.”

Diemžēl viss, par ko Dieva tēla sakarībā esam runājuši, šķiet fantastisks un grūti saprotams. Tas tādēļ, ka runājot par šīm lietām mēs, lietojot Johana Gerharda salīdzinājumu, esam spiesti spriest, kā dziļi pazemē ieslodzīti cietumnieki spriež par gaismas spožumu.

Tādēļ atzīstot savu spēju ierobežotību, kopā ar Johanu Gerhardu un citiem uzticamiem baznīcas doktoriem sacīsim – mūžīgs gods Tēvam, kurš Ādamā radīja mūs pēc sava tēla un līdzības; mūžīgs gods Dēlam, kurš būdams patiess Dieva tēls pēc būtības, nopelnīja zaudētā Dieva tēla atjaunošanu mūsos un mūžīgs gods Svētajam Garam, kurš atjauno Dieva tēlu mūsos. Un gaidīsim šīs pasaules tiesas dienu, kas būs arī visu lietu atjaunošanas diena [Ap.d.3:20].