Kā tu esi apģērbts?

Un viņš sacīja tam: draugs, kā tu esi šeit ienācis bez kāzu drēbēm? – Bet tas palika kā mēms (Mt.22:12).

Mateja evaņģēlija 22.nodaļā Kristus saka, ka Debesu valstība, t. i., Viņa žēlastības valstība virs zemes ir līdzīga ķēniņam, kas rīkoja savam dēlam kāzas. Viņš bija uzaicinājis daudzus, bet vairums no tiem noraidīja aicinājumu un sāka visādi attaisnoties. Vienu kavēja viņa uzņēmums, otru viņa saimniecība, trešo viņa sieva. Tomēr visi nenoraidīja aicinājumu. Nē, daudzi to pieņēma, un kāzu nams pildījās ar viesiem.

Bet tad Kristus skaidri un gaiši saka, ka starp visiem tiem, kas saņēma uzaicinājumu, ieradās kāzās un sēdās pie galda, bija arī kāds cilvēks bez kāzu drēbēm. Viņš sēdēja savās drēbēs, un tādēļ viņa kājas un rokas tika sasietas un viņš tika izmests laukā galējā tumsībā. Ko tas nozīmē? Ko Tas Kungs vēlas sacīt? Šis cilvēks taču bija ieradies kāzās! Viņš nebija nicinātājs, bet bija nācis un sēdies pie kāzu galda citu līksmo kāzu viesu vidū.

Tas tikai nozīmē, ka ir arī tādi cilvēki, kas ne tikai saņem Gara aicinājumu sirdī, bet arī tam paklausa un meklē mūžīgo svētlaimi. Tie pamet veco dzīvi un ļauno sabiedrību un pievienojas ticīgajiem, viņu sabiedrībai, tradīcijām un dievkalpošanai. Viņi lasa, klausās un dzied Dieva vārdu. Viņi pievienojas ticīgajiem lūgšanā, pārdomās un kristīgās aktivitātēs. Īsi sakot, viņi pievienojas ticīgajiem visās lietās, kas pieder nopietnai dievbijībai, un nelīdzinās vispārējam pūlim. Tādēļ šis cilvēks nekādā gadījumā nav jāpieskaita pie vispārējā kristiešu pulka.

Bet kas tad ir tie, kas dzird aicinājumu, bet neierodas? Pagāni bez Dieva vārda tie nav, viņi nav saņēmuši šo aicinājumu! Tas nozīmē, ka uzaicinātie ir reliģiski cilvēki. Tātad tie ir garīgi cilvēki kristīgās baznīcas ietvaros, – jo šis vīrs taču bija ieradies kāzās un nebija nicinājis aicinājumu. Un tomēr šiem cilvēkiem pietrūkst kas ļoti būtisks, kādēļ viņi tiek iemesti galējā tumsībā.

Arī piecas jaunavas, kas nāca uz kāzām bez eļļas savos lukturos, kas aprakstīts Mateja evaņģēlija 25.nodaļā, simbolizē tādu pašu cilvēku. Kristus saka: debesu valstība ir līdzīga desmit jaunavām, kas paņēma lukturus un izgāja savam līgavainim pretī utt. Viņu gaidīšanas laikā atšķirības starp gudrajām un ģeķīgajām jaunavām vēl nebija redzamas.

Tās visas bija jaunavas. Tām visām bija lukturi. Un tās visas devās pretī līgavainim. Tās visas cerēja uz laimīgu ieiešanu kopā ar viņu kāzu namā, debesu godībā. Bet pusnaktī atskanēja sauciens: “Redzi, līgavainis nāk!” Un tikai tad kļuva skaidrs, ka pusei no viņām trūka eļļas un viņu lampas vairs nedega. Un viņas uz mūžu tika izslēgtas no kāzu līksmības.

Taču vēl briesmīgāk tas pateikts Jāņa evaņģēlija 15.nodaļā, kur Kristus runā par Viņa zariem, kuri nenes augļus. Ikviens lai pārdomā šo vārdu nozīmi! Mateja evaņģēlija 7.nodaļā Tas Kungs skaidros vārdos saka, cik daudz iespējams darīt Viņa vārdā, tajā pašā laikā paliekot bezdievīgam, – var Viņa vārdā pravietot, darīt zīmes un brīnumus, izdzīt velnus un pat piecelt mirušos. Īsi sakot, ir iespējams darīt daudz varenu darbu. Tomēr Sardu bīskapa mācība un dzīve bija tāda, ka viņš tika uzskatīts par garīgi dzīvu, bet viņš tāds nebija. “Tev ir vārds, ka tu dzīvo, bet tu esi miris.”

Kurš gan neraizējas par sevi, dzirdēdams šādus Kristus vārdus! Pie šādiem vārdiem krietni kristieši, kas bagātīgi apveltīti ar Garu, pamatīgi izbīstas par iespēju tapt pieviltiem un no sirds sauc: “Pārbaudi mani, ak, Dievs, un izzini manu sirdi; izmeklē mani un izdibini skaidri manas domas, un lūko, vai es neesmu uz ļauna ceļa, tad vadi mani pa mūžības ceļu!” (Ps.139:23-24). Vai tu būtu viens vienīgs, kam nevajag baidīties? Vai arī tev nevajadzētu rūpīgi uzklausīt šos Kristus vārdus? Bet mēs tūlīt redzēsim un pārdomāsim, kas pietrūka garīgajiem, reliģiskajiem cilvēkiem, kas piedzīvoja tik briesmīgu galu.

Kāzu drēbes! “Kā tu esi šeit ienācis bez kāzu drēbēm?” Kā to saprast? Jāņa atklāsmes grāmatas 19. nodaļā sacīts, ka bija atnākušas Jēra kāzas un viss bija sagatavots, un ka Jēra līgava bija tērpusies spožā, tīrā audeklā. Un tad bija piebilsts: “Proti, audekls ir svēto taisnība.” 7.nodaļā var redzēt, kas ir šī svēto taisnība. Par svēto, izglābto pulku, kas ietērpts baltās drānās, te ir rakstīts: “Šie ir tie, kas nākuši no lielām bēdām un savas drēbes mazgājuši un tās balinājuši Jēra asinīs. Tāpēc tie ir Dieva goda krēsla priekšā.”

Un par Laodiķejas remdeno mācītāju Kristus saka: “Es tev došu padomu: pērc no Manis zeltu, uguns kvēlē kausētu, lai tu būtu bagāts, un baltas drēbes, lai tu apsegtos un tava kailuma kauns neatklātos.” Līdz ar to uz kāzām atnākušie, kas tur sēž savās drēbēs un nav tērpušies ķēniņa kāzu drānās, ir tādi reliģiski cilvēki, kas vairāk vai mazāk nopietni, dedzīgi un dievbijīgi turpina kultivēt savu paštaisnību. Viņi nav pienācīgi iepazinuši savu grēku. Viņi vēl nav novilkuši savas reliģiskās dievbijības drēbes un tērpušies Kristus taisnībā. Viņi nav spējuši no sirds un svētā bijībā apliecināt: “Es esmu glābts, svēts, tīrs un taisns, vienīgi pateicoties Jēra nāvei un asinīm.”