Jēzus mirušo valstībā

Mums nav zināms, ko tieši Jēzus pasludināja gariem mirušo valstībā. Ir bijuši mēģinājumi sniegt dažādus skaidrojumus.

Daži saka, ka Viņš pasludināja Evaņģēliju tiem, kuriem nebija iespēja to dzirdēt savas dzīves laikā. Taču ši Svēto Rakstu vieta runā par cilvēkiem, kuri ir bijuši “nepaklausīgi”, t. i., tādi, kuri ir dzirdējuši Dieva Vārdu no Noas, bet nav gribējuši to pieņemt. Nekur Bībelē nav teikts, ka cilvēkiem būtu dota vēl kāda iespēja pēc nāves atgriezties pie Dieva.

Citi saka, ka Jēzus pasludināja spriedumu “tiem, kas bijuši nepaklausīgi”. Jēzus augšāmcelšanās bija ne ar ko nesalīdzināms notikums īpaši tiem, kas atradās mirušo valstībā, jo Viņš bija guvis uzvaru pār visiem tumsas spēkiem. Šāds izskaidrojums atrodams Luterāņu apliecībās.

Apustuļa Pētera 1. vēstules 3. nodaļā ir teikts, ka Jēzus ir uzvarējis ļaunos spēkus, pasludinot spriedumu pār viņu nepaklausību. Šī vēstule nerunā par iespēju pēc nāves atgriezties pie Dieva. (1.Pēt.4:6) Pēteris dod atbildi tiem, kas jautā, kāds gan kristiešiem labums no Evaņģēlija klausīšanās. Kristieši mirst tāpat kā visi citi cilvēki. Jā, Pēteris atbild, taču viņi ir dzirdējuši Evaņģēliju un ticējuši tam; tāpēc viņi dzīvos kopā ar Dievu mūžīgi.

Šis ir visticamākais šo Svēto Rakstu vietu izskaidrojums. Galvenais tās nedrīkst izskaidrot, pretstatot citām, konkrētākām Svēto Rakstu vietām. Bagātais virs nesaņēma vēl vienu aicinājumu atgriezties, un par viņa brāļiem ir teikts, ka tiem ir Mozus un pravieši, lai tie klausās viņos. (Lk.16:19-31) Jautājumu par tiem, kas miruši, nepazīstot Jēzu, atstāsim tā ziņā, kas spriež taisnīgu tiesu. “Noslēpumainās lietas visas pieder tam Kungam, mūsu Dievam, bet atklātās lietas ir darītas zināmas mums un mūsu bērniem.” (5.Moz.29:29)