222. Ko nozīmē, ka Draudze ir pastāvīga?


Jāņa Vanaga ievainotā baznīca

« Pie kuras baznīcas piederēt? | Lasīt iepriekšējo »

Šodien ar sevis cienīgu “palagu” diskusijā iesaistās filosofs Aigars, jo beidzot ir pienācis viņa laiks jeb stunda. Viņš norāda uz ļoti būtisku faktu, ka LELB 90-o gadu sākumā uzņēma virzienu, kas ved projām no ortodoksa luterisma, proti, ļāvās liberālā luterisma straumei.

Vēl viņš norāda, ka LELB nevar atļauties pārāk daudz tādus kā Aleksandrs Bite, ar to domājot tādu kā ortodoksu luterāņu mācītāju.

Tomēr viens no LELB it kā citējot Jāni Vanagu saka, ka LELB ir ievainota. Tas gan ir interesants fakts, tomēr skaidrs, ka Vanags ar to nedomā heterodoksiju. Tad atliek vien minēt, kādēļ viņaprāt baznīca ir ievainota, vai tādēļ, ka tajā ir pārāk maz vai pārāk daudz tādu kā Aleksandrs Bite?

Ievainota tā varētu būt arī tādēļ, ka reizēm pašu izskolotie studenti LELB pameta kā heterodoksu baznīcu, lai pievienotos ortodoksai draudzei. Šobrīd, protams, ir veiktas attiecīgas izmaiņas LELB izglītības sistēmā, lai pēc iespējas novērstu šādus “vanckarus.” Kaut arī, e-firziķaprāt, Vanags joprojām nav apzinājies patieso “vanckaru” rašanās iemeslu.

Ilārs tieši norāda, ka LELB trūkst vienotības kristīgajā mācībā. Protams, var raudāt par izglītības trūkumu, padomju jūgu un mazāko ļaunumu. Tādēļ viņš saka tādu kā rīcības formulu tādam, kam acis atvērušās: “Ir iespējams palikt un censties kaut ko mainīt ar savu palikšanu, ir iespējams aiziet un censties kaut ko mainīt ar savu aiziešanu. Sāpes un grūtības paliks abos gadījumos.”

Nobeigumā varam lastīt kādēļ krustiņš, kurš nekad nepiekrīt, šoreiz nepiekrīt Aigaram.


Ilārs
10.12.2003.
12:34
Ak šaubas, šaubas..

“Jo Jānis atnāca, viņš ne ēda, ne dzēra; un tie saka: viņam ir ļauns gars. Cilvēka Dēls atnāca, Viņš ēd un dzer: un tie saka: redzi, kāds negausis un vīna dzērājs, muitnieku un grēcinieku draugs..”


Šaubas
10.12.2003.
13:40
Mani māc nopietnas šaubas par Jūsu vēlmi, Ilār, konstruktīvi diskutēt par jautājumu Kāpēc…(skatīt iepriekšējās šaubas)? Diskusija ir neiespējama un tā iestieg ar vien dziļāk jau reiz minētajos argumentos, apgalvojumos, apvainojumos… Rodas sireālas izjūtas pārlasot šo visu diskusijas dalībnieku domas, jo, ja viena puse runā par meitu, tad otra par kleitu, bet ne par Kristus līgavu…
Kristus mīlestību, Svētā Gara sadraudzību un vēlmi veidot dialogu (ne šķelt un naidu celt) vēlot
Jūsu (manas) šaubas

Gundars
10.12.2003.
13:47
+,
Jus atkal nostatat ortodoksoksiju pret apustuliskumu. Reiz jus teicat, ka ortodoksija apslapejot Kristus zelastibu. Es jau kadi laiku atpakal rakstiju saja sakariba, ka pati ortodoksojas butiba ir Kristus zelastibas uzsversana. Macitaja darba man ir nacies saskarties ar LELB cilvekiem (draudzu locekliem), kas smagi cietusi no Evangelija pasludinasanas trukuma un macitaju legalisma (tie nav atseviski iznemumi, bet bieza paradiba), lidz pat ticibas zaudesanai. Tomer man ar sadu faktu pagaidam nav nacies sastapties KLB. Atmetam uzreiz “pareizos” un “nepareizos” un ejam pie lietas butibas – mes rupigi sekojasm,lai Kristus zelastiba musu baznica tiktu sludinata (un praktizeta). Vai tas ir apustuliski? Ja ta, tad tas ir ari ortodoksi! Ko LELB dara saja sakariba?


Ilārs
10.12.2003.
17:44
Sveicinātas Šaubas,
Nezinu kā Jums palīdzēt. Esmu pateicis gandrīz visu ko zinu. Piedodiet, ja neesmu varējis apmierinoši atbildēt uz Jūsu – kāpēc? Tiklīdz es kaut ko saku, Jūs saskatāt manī blēdi un apvainojat negodīgos motīvos. Sakiet lūdzu, kā lai es Jums kaut ko pierādu? Kādiem vajadzētu būt argumentiem? Nestādos priekšā kā vispār es varētu pierādīt savu motīvu patiesumu, ja otrs nevēlas ticēt tam ko saku. Pat Kristus nespēja to izdarīt, ļaudīm arvien atradās argumenti, lai apšaubītu to, kas Viņš ir un ko dara. Tādā veidā, kā Jūs to darāt, nav grūti apšaubīt nevienu cilvēku un mest uz viņu šaubu ēnu. Tādēļ, piedodiet, bet man rodas šaubas par Jūsu šaubām, proti, vai tā patiešām ir vēlēšanās saprast un iegūt atbildi uz savu kāpēc, vai arī jau iepriekšpieņemta nostāja, pret kuru visi argumenti ir bezspēcīgi.

Ar cieņu, Ilārs.


Aigars
11.12.2003.
16:40
Visiem diskutantiem!

Mīļie draugi, ir pienācis laiks man iesaistīties šajā diskusijā kā filozofam, citādāk dažu labu ļoti nomāc šaubas, bet tās kā zināms draud ne tikai ar bīstamu dvēselisku destrukciju – sirreālu sevis apercepciju un pretrunīgu pašapjēgsmi – bet ar vēl bīstamākām lietām, proti, ar ticības zudumu.

1. Vispārējais: ontiskā evidence

Redzat, visā šajā lietā nedrīkst aizmirst vispārējo cēloni. Kad tas pazūd, tad arī atsevišķie fenomeni pēkšņi sāk kļūt neskaidri, pat sirreāli (kā tam, kas sevi sauc par Šaubām… brr, kāds šausmīgs pseidonīms…). Tad miglā tinās arī viss, kas no tā izriet un iestājas idnetitātes antagonisms, personības dalīšanās, šizofrēnija – par to (lasi manu iepriekš repliku). Bet, kad ir skaidrs vispārējais cēlonis, tad arī atsevišķā veidols kļūst viennozīmīgāks (starp citu, tad lielāka skaidrība rodas arī ar tiem jēdzieniem, kas saistās ar vārdu “sirds” un “apziņu” un tam atbilsotšu “lēmumu). Filozofiskajā refleksijā to sauc vispārējā un atsevišķā dialektikas pārvaldīšanu. Tā nozīmē spēt lielā mērā saprast lietu būtību, redzēt atsevišķus fragmentus (fenomenus) vispārējās jēgas horizontā.

Tad nu lūk: šis vispārējais (evidentais fakts) šīs diskusijas sakarā ir tas, ka Latvijas luterisms 1990. gadu pirmajā pusē, kāds tas toreiz pastāvēja LELB ietvaros dziļa doktrinālā mijkrēšļa apstākļos, uzņēma noteiktu, no ortodoksa luterisma prom vedošu virzienu. Tas ir kā uz delnas un par to saprātīgi ļaudis (plašajās ārzemēs)netaisās diskutēt, neatkarīgi no tā, kurā pusē viņi stāv.

2. Atsevišķais: vietējā specifika.

Kā tas notika, tā ir tā atsvišķā jeb vietējā īpatnība. Īstenībā nenotika nekas “tāds”, bet gan tikai – luterisms Latvijā ar savu mērogu iekļāvās visas pasaules apritē. Apustuliskās sukcesijas idejas un citi pāvestības restaurācijas momenti nav kaut kur te uz vietas izgudroti vai atklāsmē saņemti stratēģiskie virzieni (neatkarīgi, ko par to domā paši stūrmaņi). Tā nu Latvijas luterisma “trallītis” (nebūtu pareizi LELB iedomāties kā okeāna laineri) sāka kuģot pa liberālā luterisma straumi – sauksim to par “PLF Streem”. (O, es dzirdu aiz šasutuma kliedzam daudzus, bet, mīļie draugi, tas neko namaina – liberālisma piemaskēšana ar katoļu idejām un vai liturģiskās modes lietām, pat aiz paša lepni izslietās konservatīvā kristieša krūts – it doesn’t matter). Likumsakarīgi, ka daži negribēja kuģot līdzi un izkāpa no šī kuģīša glābšanas laiviņā, kurai vajadzēja kaut kā ar Dieva palīgu saglabāt veco kursu.

Mīļie draugi, paanalizējiet 19.gs. notikumus, sākot ar 1830. gadu! Ne par velti es par to tik cītīgi rakstu tādā avīzē “Latvijas Luterānis” (kura, protams, jums kā oficāli aizliegta literatūra nav obligāti jālasa!). Kāds izcils luterāņu teologs – Hermann Sasse – jums palīdzēs iegūt zināmu sistēmu vēsturiskā materiāla analīzei, resp., viņa vēstules luterāņu mācītājiem.

Vienvārdsakot, LELB vairs nav vienīgā iestāde, kas Latvijā ir saistīta ar luterisma vārdu. Protams, ka dažiem ir skrobe par tiem “dažiem”. Tomēr “tie daži” tagad ir jau krietni pāri pa pustūkstoti un tā ir KLBL. Es atkal dzirdu svilpienus un sašutuma pilnus saucienus: “nost, sekta, šķeltnieki utt” (es tos dzirdu arī kā mācītājs savā realajā kalpošanā). Nepatika, apsūdzības, uzstājoties aiz šķietamas baznīciskuma maskas, sliktas emocijas utt. – arī tas vairs neko nemaina, mīļie draugi! Mazās laiviņas kurss seko Luterisko ticības apliecību (LTA) merediānam. Kapēc? Tāpēc! Ticības apliecības jautājums ir par patiesību un dzīvību. Protams, ne mēs, ne pats Dievs jūs gribētu aizkavēt ticēt tam, kā jūs paši gribat.

Vēji svilpo, un tie uz lielākā kutera sāk apšaubīt mazo pastāvēšanas likumību. Mazie arī ir ņipri, un tikai bāž viņiem acīs LTA un saka: redzi, te ir mūsu dzīvības un likumības sertifikāts, tie ir mūsu uzticamie ieroči! Mazajiem, ja viņi paliek savu LTA ietvaros – šajā spriedumu sistēmā – tik tiešām ir sava neapstrīdama taisnība, patiesība, likumība. To viņiem arī nav grūti pierādīt, kā to redzam šajā diskusijā. Bet lielajiem te ir problēma: viņi, neskatoties ne uz ko, tiecas apšaubīt, apsūdzēt. Bet tad, kad labāka teoloģiskā argumeta spēks piespiež pie sienas, viņi augstprātīgi klusē. Viņi ir aizkaitināti: kā šie te nelikumīgie vispār drīkst!

Citiem vārdiem: lielais metās virsū mazajam. Kādā argumetācijas sistēmā tas būtu iespējams? Bībeliskajā? Hmm, te nu viņiem faktiski nav nekādas šanses. Tas gan būtu iespējams ar klasiskiem liberālteologu apsvērumiem: “kas tā par cietpaurību un atpalicību, šie te paštaisnie atpakaļ rāpuļi, kas nesaprot, kurp mūsdienās virzās visa kristietība! utt. utprj.”. Liberāļu spriedumu sistēmā – viņu kristietības interpretācijā – šiem spriedumiem tik tiešām būtu sava (relatīva) loģika.

Bet vietējā jeb Latvijas īpatnība ir tāda, ka lielie uzbrukumam negrib lietot liberālteologu argumentus. Viņiem ir kauns būt liberālteolgiem, ne tikai par luterāņiem… (O, Kāda difūzija un kāda identitātes sašķeltība! Ne šurpu ne turpu…). Vienīgais, kas atliek – tā ir demagoģija! Vecā, labā un šķiru cīņās pārbaudītā metode. To vislabāk ir īstenot RKB mācības piesūcināta institucionālisma aizsegā. Tad nu uz priekšu, mīļie draugi!

Tikmēr mazie sit pretī. Viņiem nav daudz jadomā – viņi dragā tikai vienu – LTA, LTA, LTA! Un, redziet, mīļie draugi, tas ir tas mazo spēks: viņu konsekvence. Sauciet, ko gribat, rejat cik gribat, bet mazo karavāna iet tālāk. Tur nekā nevar darīt.

Lielo vidū ir vēl viena problēma, kas padara viņu cīņu par daudz grūtāku: galvenie mazo pastāvēšanas likumības noliedzēji ir personas, kurus grauž dziļa iekšēja pretruna. Tie ir ļaudis ar polsītu sirdsapziņu: viņi arī grib sevi saistīt ar LTA teoloģiju (tas ir labi, tā ir saprotama un svētīga vēlme un kaut kādā mērā arī pat LELB ietvaros iespējama lieta!), bet, lai to izdarītu tajā pretrunīgajā vidē, viņiem vispirms ir jāapsūdz mazie – jānoraida viņi, lai būtu vairāk leģitmācijas viņu pašu eksistencei (tā viņiem šķiet). Šim nolūkam viņi mēģina lietot LTA argumentus, bet, ak, manu vai! Tie taču beigās vēršās pret viņiem pašiem.

Noslēdzot: es nebūt neapgalvoju, ka visi LELB “luteriskie elementi” būtu liekuļi tikai tāpēc, ka viņi nav gājuši tādu ceļu, kā es (tie, kas paliek “in statu confessioni”, tas ir tie, kas heterodoksā situācijā publiski apliecina savu luterismu un visu, kas no tā izriet, nu nekādā ziņā nav pelnījuši, ka tiktu apšaubīts viņu LTA patiesīgums. Bet es pazīstu tikai vienu tādu no esošajiem, viņa vārds nav jāslēpj zem interneta segvārdiem, to var nosaukt atklātībā: tas ir Aleksandrs Bite. Vēl jo vairāk, ka viņš pats to nedara: visi zin, kāds viņš ir un ko viņš apliecina. Viņu visādi apceļ un aprunā LELB, be es priecāšos par katru nākošo. Jo vairāk tādu “aleksandru”, jo labāk. Bet jūs taču paši, mīļie draugi, zinat, ka tāds kuteris kā LELB nevar atļauties pārāk daudzus “aleksandrus” …, savādāk vēl atgriezīsies tajā kopēji nīstajā virzienā).

Es tāpat uzskatu, ka tie “luteriskie elementi”, kas uzbrūk KLBL, nav liekuļi, tā teikt, pēc savas sirds, bet gan piespiedu kārtā, ņemot vērā savu traģiski plosīto identitāti.

Bet kas attiecas uz dažādām niansēm, reminiscencēm par atsevišķiem notikumiem, par ko, piemēram, grib zināt “1 no Lelb – the number one from LELB”, – mīļie draugi, visu cieņu, bet konkrēti spēju atbildēt tikai konkrētiem cilvēkiem. Rakstiet savā vārdā, tad parunāsimies, manis pēc, arī internetā.

Tāpat, ja kāds saka, ka viņš mīl LTA, bet nemīl mūs, tad es to varu saprast, bet ar tādu varu turpināt runāt tikai konkrēti, zinot, kas tā par personu, kam būtu jāpaskaidro dažas atsevišķās fineses. Citādi būs tikai viens juceklis un šī diskusija ir sevi izsmēlusi, jo zaudē kopsaistību starp vispārējo un atsevišķo.

Iesaku jums , mīļie draugi, pa vakariem studēt klasisko filozofiju – gan antīko, gan arī postantīko. Nevis tādēļ lai iegūtu argumentus teoloģiskam disputam, bet lai sāktu izparast vispārējā un atsevišķā dialektiku, kas ir jebkura sakarīga sprieduma veidošanas pamats.

Bet kā mācītājs mācītājiem es iesaku (kaut arī zinu, ka jums tas dikti nepatīk), beidziet reiz visi krist virsū vienam vīram (Ilāram), aiz viņa stāv viss mūsu pulciņš. Bet krītot virsū visiem mums, allaž paturat atmiņā Rakstus, kuri saka, ka labāk nevajag apcelt mazāko, kas sludina Kristu, bet gan viņu kā savu tuvāko visādi veicināt, visu labu par to runāt utt. Arī mēs gribētu runāt par jums tikai labu. Palīdziet mums (!), lai mēs no to varam darīt, lai mums nav pastāvīgi jāatšaudās.

Ar Dieva palīgu, mīļie draugi!


1 no LELB
11.12.2003.
16:52
Sveiks Ilār!
Es parakstos vlreiz un vēlos tam ticēt un to apliecināt arī nākotnē līdz mūsu Kungs nāks godībā, tāpēc, ka čaur šo ticību esmu atklājis žēlastību kas ir neatkarīga no cilvēku darbiem un spriedumiem un tā atbilst tam, ko Kristus liecina par Sevi Svētajos Rakstos. To es saņēmu LELB iekšienē, jo nekad neesmu bijis citas baznicas loceklis vai studējis ārpus Latvijas. ( tas nav mēģinājums aizskart Tevi)
Es domāju, ka man nav jāskaidro nekādas attiecības ar Aigaru, jo šis jautājums neattiecas uz mūsu privāto lietu bet uz Aigara attiecībām ar LELB resp. LA. Mani neviens šeit neterorizē un par to maniu nevienam nav jāpārliecina.
Es arī negribu noliegt to, ko bieži redzu LELB-ā, ka evaņģēlijs dažviet netiek pietiekoši skaidri sludināts. Ka, uzklausot dažu uzskatus, adiaforās lietas sen jau nav vairs adiaforas. Taču ne jau par to ir mans stāsts. Es apzinos arī to, ka LELB pagātne nav viennozīmīgi aprakstāma. Piētisms, liberālisms arī prokatolisms ir bijis ielikts tās šupulī līdz ar evaņģēliju, nejēdzīgais mantojums kopā ar labumu. Tu taču domāju zināji arī tad, kad vēl biji LELB- a mācītājs. Taču joprijām es varu sludināt evaņģēliju, apliecināt ticību LC, man nav jāapliecina uzticība pāvestam, jāmāca transubstanciācija vai Kristus patiesā klātbūtne sakramentā, es netirgoju induļģences un zinu, ka lielākā daļa draudžu locekļu pat nezina kas tas par zvēru. Es arī nevarētu tikt vainots sakaros ar ar «visas pasaules herētiķiem», jo neesmu piedalījies nevienā LELB-as sinodē. Es tikai apzinos, ka baznica ir ļoti liela un ar savu ļoti sarežģītu vēsturi. Zinu, ka daudzi mācītāji pat visā savā kalpošanā tikuši iemesti bez pietiekošas izglītības un studenti nav nopietni iepazīstināti ar luteriskās mācības pamatiem. Tev veicās, Tu biji Amerikā, taču lielākā daļa mācītāju tika izlikti kalpošanā ar tādām zināšanām kādas bija viņiem pieejamas. Tas, ka Dievs bija gādājis lai baznīcā būtu arī kāds kurš spēj ieraudzīt Dieva dāvanas, kas ir apslēptas luterisma skaidrajā evaņģēlijā, ir viņa žēlastības dāvana, bet vai tiešām mums kā trūka? Tas nav attaisnojums bet realitātes konstatācija. Arhibīskaps Vanags bieži uzsver, ka baznica ir ievainota un tas tā tiešām ir. Ja ņemam līdzību ar cilvēka ķermeni, tad bieži ir tā, ka sāp tikai nezinam kas ir cēlonis. Varbūt nav kas nosaka diagnozi un ja ir, tad nav kas koptu slimnieku. Un vai slimniekam, kurš atsaka ticēt diagnozei nav vajadzīga aprūpe, līdz brīdim, kamēr ir droši zināms , ka tas miris?
Es negribu kārtējo reizi «dabūt pa muti» tikai vēlos dzirdēt faktisku stāvokļa analīzi, bez personības apvainojumiem. Un man liekas ļoti negodīgi iebāzt mūs visus sektantu un herētiķu sarakstos, ja vien tas nav veids kā celt pašapziņu?

Ilārs
11.12.2003.
19:09
Sveicināti 1 no LELB,

paldies par Jūsu rakstīto. Tas, ko Jūs sakāt man izklausās patiesi un arī tīri cilvēciski, šā vārda labākajā nozīmē.
Mani ļoti priecē arī Jūsu attieksme pret Luteriskajām ticības apliecībām. Vienmēr vajadzētu atcerēties, ka šī pieķeršanās LTA nav ideoloģiska, bet tā ir turēšanās pie Svētajiem Rakstiem, pie pareiza Svēto Rakstu skaidrojuma. Es šaubos vai pašreizējā brīdī, kad jau vairākus gadus esmu bijis šķirts no LELB norisēm, es varu sniegt kādu daudz maz vērā ņemamu stāvokļa analīzi, taču ar vispārīgiem novērojumiem un pārdomām varu padalīties.

LELB tāpat kā PLF nav homogēns jeb viendabīgs organisms. Konfesionālais spektrs tajā ir plašs: Jūs varat tur redzēt gan Romas katoļu baznīcai simpatizējošus mācītājus un draudžu locekļus, gan samērā konservatīvus luterāņu, bet arī harizmātiski un galēji entuzisatiski noskaņotus ļaudis. Ar vienu vārdu sakot LELB trūkst vienotības kristīgajā mācībā. Protams, to cenšas dažādi notušēt, bet tā ir realitāte un, kā Jūs pareizi piezīmējāt, sāpīga realitāte.

Jautājums ir – kā pret to attiekties un izturēties? Ir iespējams palikt un censties kaut ko mainīt ar savu palikšanu, ir iespējams aiziet un censties kaut ko mainīt ar savu aiziešanu. Sāpes un grūtības paliks abos gadījumos. Studējot Rakstus un Ticības apliecības, es esmu pārliecinājies, ka Bībele un Apliecības māca runāt un, ja tevi neklausa, aiziet. Šajos gados esmu pārliecinājies arī par to, ka mana aiziešana ir nesusi daudz vairāk augļu LELB, nekā laiks, ko es pavadīju tur. Esmu bijis brīvs no intrigām, baznīcas politikas un nemitīgiem cīniņiem. Man ir bijusi iespēja paraudzīties uz lietām no malas, tās mierīgi analizēt un par šiem jautājumiem rakstīt.
Es gan nevienu neaicinu un nekad neesmu aicinājis atstāt LELB vai kādu citu baznīcu. Runa ir bijusi vienmēr par bībelisko principu, ka Dievs aizliedz atrasties tādā baznīcā, ar kuru cilvēku nevieno viena un tā pati ticība.
Es esmu nonācis pie tādas pārliecības, ka mana ticība ievērojami atškiras no vairāku LELB grupējumu uzskatiem. Šā iemsla dēļ es pats vairs neesmu LELB. Arī man šī nošķirtība sāp un neesmu pie tās nonācis ar vieglu sirdi, bet tās ir realitātes, kas nekādā veidā nav atkarīgas no manis. Es apzinos arī, ka ir ārkārtīgi bīstami rīkoties pret savu sirdsapziņu un censties neredzēt un nedzirdēt to, ko es redzu un dzirdu.
Novēlu Jums uzcītīgi un uzticīgi turpināt lasīt Rakstus un mūsu baznīcas aliecības. Domāju, ka mūsu sirdis ir vienotas ar vienu ticību mūsu Kungam. Ja tas būs Viņa labais prāts, tad iespējams kādu dienu varēsim to arī kopīgi apliecināt un svinēt ārēji, bet pagaidām centīsimies katrs godīgi darīt savu darbu.

Ar cieņu, Ilārs.

P.S. Domāju ka Jūsu vectēvs ir bijis goda vīrs un Jums vajadzētu ar viņu lepoties. Kad iedomājos, ko viņam nācās tur zem grīdas pārciest, šausmas pārņem! Droši vien viņš būs smēlis spēku un izturību arī domādams par saviem bērniem, mazbērniem un Jums, par to, ka dzīvs viņš būs jums visiem vairāk vajadzīgs nekā beigts. Manu vectēvu nošāva kara pēdējās dienās, un man viņš ļoti pietrūka…


+
12.12.2003.
10:05
Aigar!
Pax
Tev labi un ilustratīvi sanāk, bet vai tas ir tik filozofiski objektīvi? Par to man ir nedaudz cits viedoklis. Varbūt tādēļ, ka man skaidrāka ir lietas juridiskā puse.
Tu raxti:
“Latvijas luterisms 1990. gadu pirmajā pusē, kāds tas toreiz pastāvēja LELB ietvaros dziļa doktrinālā mijkrēšļa apstākļos, uzņēma noteiktu, no ortodoksa luterisma prom vedošu virzienu. Tas ir kā uz delnas un par to saprātīgi ļaudis (plašajās ārzemēs)netaisās diskutēt, neatkarīgi no tā, kurā pusē viņi stāv. “
Te nu es Tev nevaru piekrist.
Tieši šajā laikā parādījās luteriskas idejas un atdzimšana. Tas, ka daļa šīs kustības tagad ir KLB, nedod tiesības ignorēt luterisma atdzimšanu tieši LELB (tātad, līdz 1996. gadam). Būsim korekti, jo LELB darbojas LMF, kas diezin vai atpaliek luterisma ziņā, it īpaši ņemot vērā, ka sāka no “0″.
Te nu Tev, Aigar, ir tendencioza pieeja, un tas krietni grauj objektivitātes izlūziju.:(
“Likumsakarīgi, ka daži negribēja kuģot līdzi un izkāpa no šī kuģīša glābšanas laiviņā, kurai vajadzēja kaut kā ar Dieva palīgu saglabāt veco kursu.”
Jauka līdzība ar tralīšiem un glābšanai laiviņām, bet ja Tu gribi šādus salīdzinājumus, atceries, kas pirmie atstāj kuģi… Tās ir žurkas:(, Kamēr kapteinis kuģi atstāj pēdējais.
“Bet vietējā jeb Latvijas īpatnība ir tāda, ka lielie uzbrukumam negrib lietot liberālteologu argumentus.”
Tev ļoti patīk vainot kādus liberālteoloģijas argumentos, tomēr atceries, ka ir kādas lietas, ko šī metode dara arī labi. Piemēram, tā palīdz noteikt tekstu vecumu, atsijāt no vēlākiem pielikumiem. Tātad, tā dara arī labas lietas, ja vien dara to dievbijīgi.
Vēl viena tendencioza piezīme no Tavas puses:(
“Tāpat, ja kāds saka, ka viņš mīl LTA, bet nemīl mūs, tad es to varu saprast, bet ar tādu varu turpināt runāt tikai konkrēti, zinot, kas tā par personu, kam būtu jāpaskaidro dažas atsevišķās fineses. Citādi būs tikai viens juceklis un šī diskusija ir sevi izsmēlusi, jo zaudē kopsaistību starp vispārējo un atsevišķo.”
Anglikānis Cālītis parasti saka kādu lietu, kurā dažiem luterāņiem būtu vērts ieklausīties. Viņš saka, ka luterāņi pastāv tikai kā pretmets Romas katoļiem. Uz daļu luterāņu viņam ir taisnība. Tomēr ne pilnībā, jo LC nav kādam pret, bet par Dieva Vārdu, kā tas ir atklāts Svētajos Rakstos, tomēr tādu niansi Cālītis varētu arī nezināt:(
Šo piemēru lietoju, lai pateiktu, ka man no LELB raugoties, rodas priekšstats, ka KLB pastāv tikai kā LELB pretniecība. Varbūt nedaudz personiski, varbūt vēl kāds iemesls, un tas, piedod, ir nedaudz sektantiski:( Kā šajā protālā rakstīja Gundars, ka viņš izvairās valkāt kolārkreklu, lai viņu nesajauc ar RKB vai LELB (pasarg Dievs!!!), kā šī gada vienā no LL ievēroju, bija jauks raksts par Varakļāniem, bet neviena vārda par LELB dievnamu, kas atjaunots no sporta zāles vai par brīnišķīgo luterāņu kapsētas daļu.
Izejot no šī, KLB apriorā pieeja LTA ir aiziešana, kas nav objektīvs, bet gan ļoti subjektīvs Rakstu un LC hermenētikas veids:( Man ir prieks, ka patiesība laik pa laikam tomēr liek arī KLB atzīt, ka arī palikšana ir ok (pēdējais Ilāra koments), bet pamatā, tiek atkal un atkal attaisnota KLB pieeja un tas jau ir nedaudz demagoģiski.:(
Tu nepareizi raksti, ka LELB ir lielākais KLB ienaidnieks, vismaz es to nesaskatu sevī vai apkārtnē (ir atsevišķi cilvēki, bet viņiem gan LTA ir vienaldzīgas). LELB tikai jums pašiem liekas ienaidnieks, kas jums, savukārt, sniedz iespēju konsolidēties un “uzpūst uguni” eksistencei. Bēdīgi ir tas, ka arī šī KLB pieeja ir šķērslis veidot normālu dialogu.
Man ir žēl, ka KLB ausis nav sasniedzis mans un citu LELB pārstāvju sacītais, ka ir daudza lietas, kas mums KLB darbībā patīk, bet jūs aktīvi cīnaties ar to, ko mēs jums aizrādām par lietu. Tā ir tāda selektīva metode, kas ne vienmēr ir objektīva.
“Bet kā mācītājs mācītājiem es iesaku (kaut arī zinu, ka jums tas dikti nepatīk), beidziet reiz visi krist virsū vienam vīram (Ilāram), aiz viņa stāv viss mūsu pulciņš. Bet krītot virsū visiem mums, allaž paturat atmiņā Rakstus, kuri saka, ka labāk nevajag apcelt mazāko, kas sludina Kristu, bet gan viņu kā savu tuvāko visādi veicināt, visu labu par to runāt utt. Arī mēs gribētu runāt par jums tikai labu. Palīdziet mums (!), lai mēs no to varam darīt, lai mums nav pastāvīgi jāatšaudās.”
Ceru, ka viss jūsu pulciņš stāv ne tikai aiz Ilāra (kas būtu tipiska sektas rīcība), bet arī aiz Dieva Dēla Jēzus Kristus:)
Vēlot ātrāk izkļūt no sektantiskās viedokļu opozīcijas uz veselīgu pozīciju arī ekleziālā sfērā!
Kristū
+

Lasīt tālāk »

Birkas: ,



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

3 atsauces par “Jāņa Vanaga ievainotā baznīca”

  1. jean:


    re kā Ilārs savā 55. gadu dzimumdienas vakarā bijis tīri labvēlīgs kādam no LELB! :)

  2. jean:


    žēl, ka nevar pielabot komentu.

    pirms 10 gadiem, pareizi būtu 45 gados!! Sorry! :)

  3. Roberto:


    jean, ja varētu labot atsauces, tad drīz vien pazustu teksti, kas reiz rakstīti, bet nu kļuvuši neērti – tāpēc allaž lasi, domā un tikai tad raksti! Bet ja raksti, tad pārbaudi, uzspiežot uz priekšskatīt atsauci.



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.