Armands, mūzika un Dievs

Noklausies šo e-publikāciju

Armands nemīl sniegt intervijas, nemīl fotografēties. Armandu neinteresē nedz atpazīstamība, nedz popularitāte. Visu viņa būtība izsaka dziesmu teksti.

Vai e-xelence gviclo spēja Armandu ieintriģēt? Nezinu. Bet viņš neatraidīja lūgumu, un piekrita e-xluzīvai e-intervijai.

Mēs [e-ntuziasti] esam Tavas daiļrades cienītāji, vai plāno tuvākā laikā kaut ko jaunu realizēt?
Patiesībā nebiju domājis, ka starp kristiešiem ir manas daiļrades cienītāji, bet ja tas tā ir, tad varu tikai pateikt, man ir prieks par to, ka neesmu pārprasts… Par kaut ko jaunu, jā, šis tas jau kaut kur gaisā ir, ceru, ka drīzumā būs kāds brīvs brīdis lai to dabūtu par skaņu.

Rīmju skaitīšana – tas ir hiphops vai repmūzika? Varbūt tas ir viens un tas pats?
Bet kāda starpība, kas tas ir, mani personīgi tas nekad tā pārāk nav interesējis. Tas ko es radu, ir kaut kas no manis. Es sevi neuzskatu ne par reperi, ne dzejnieku vai vēl ko citu un mani arī neinteresē kā mani sauc kāds cits. Es esmu vienkāršs, patiešām. Cilvēkiem vispār baigi patīk visu kaut kā nosaukt. Piemēram, bariņš blēžu izdomā, ka viens cilvēks no rītdienas būs valsts prezidents un turpmāk viņu visi sauc par prezidentu un sāk viņam izrādīt godu, jo tā ir pieņemts, bet to, ka tā ir pieņemts, arī paši ir izdomājuši un tad sākās spēles… Man tas viss liekās diezgan muļķīgi.. Mans vecaistēvs bija daudz izcilāks cilvēks par mūsu pašreizējo prezidentu, viņš nekad nerunāja tukšu… viņš nemeloja pats sev…

Tavu dziesmu teksti ir tik dziļdomīgi un aktuāli. Kur rodas tāds kreatīvs?
Smadzenēs laikam. Man smadzenēm tāda bioķīmija… ?

Tā kā tava mūzika ir diezgan pesimistiska [var teikt arī – reālistiska], vai kaut kas tevi arī dzīvē iepriecina?
Vai ir priekšstats, ka es staigāju sašļucis un ar cilpu kaklā? ? Mani iepriecina.. ai, parāk daudz kas, lai es te visu uzskaitītu…

Tu domā, runā, raksti un pats galvenais – zem tā arī paraksties. Tomēr vai ir kaut kas, no kā tu baidies?
Ja pavisam godīgi, tad es baidos no ļoti maz kā.. No savas nāves nebaidos…

Noteikti ar šādiem dziesmu tekstiņiem “ļimonu” neizcelsi. Kur Tu ņem naudu iztikai?
Strādāju. Bet strādāju pats sev, nevienam neesmu pakļauts. Man nav jāiet uz sapulcēm un jāklausās no kāda vadītāja “balto cilvēku” meli par to, kā labāk un vairāk notirgot kaut kādus mēslus, vai jāapmeklē semināri par “komunikāciju”… Ja man kaut kas tāds būtu jādara, es vienkārši iznīktu, es to nespētu. Tas, kas šodien darās mums apkārt, ir viena liela, pat ļoti liela muļķība un domāju, ka šajā jomā kļūs ar vien trakāk…

Kāda ir pēdējā grāmata ko izlasīji?
Pilnībā izlasu reti kuru grāmatu. Tas tāpēc, ka pārsvarā lasu zinātnisko vai populārzinātnisko literatūru, bet no tām grāmatām lasu sev interesējošās nodaļas vai vietas. Mani interesē medicīna, fizioloģija, daba un tml. Arī filmas, dokumentālās mani saista daudz vairāk par mākslas, jo pēdējās, pa lielākajai daļai ir drausmīgi mēsli.

Reiz klausījos raidījumu pierasti ieraksti, kur zvanīja Valdis, kurš derēja, ka jums [zēni] esot piecu klašu izglītība. Ja nav noslēpums, kāda ir tava izglītība un specialitāte?

[Smejas] Tu uzreiz saprati, pēc kāda laika vai varbūt nesaprati, ka Valdis biju es? ? Mēs toreiz vienkārši “piedūrāmies”… Izglītība man ir augstākā, nomācījos piecus gadus… zini, arī augstskolās māca ļoti daudz muļķības un tas, ka cilvēks ir beidzis augstskolu vēl nepavisam nenozīmē, ka viņš saprot kas notiek. Pārsvarā tās ir matricas, kurās kaut kas tiek ierakstīts… Ja tā nebūtu, tad dzērāji un pilnīgi nekaunīgi afēristi tik viegli netiktu ievēlēti, ievēlēti un atkal ievēlēti valdībā.. Tad tik viegli, lielie inflācijas apkarotāji, neizbīdītu “gaismas pils” celtniecības štelli, utt… Es uz to visu noskatos ar baigo pretīgumu… Es tās matricas neieredzu vēl vairāk, kā tos afēristus, jo matricas viņus baro…

Vai esi Kurta Vonnegūta daiļrades cienītājs?
Par šo rakstnieku esmu tikai dzirdējis.

Teikšu godīgi Tavi teksti stipri atgādina Vonnegūta ironiju un sarkasmu. Kam tu tici?
Apsolu, ka tuvākajā laikā iepazīšu viņa daiļradi, obligāti. Kam es ticu? Es patiešām neticu nevienam un nekam, pilnīgi nekam. Vis vairāk, protams, ticu sev, bet arī ne par simts procentiem. Es daudz ko pieļauju, bet tas nav tas pats, kas ticēt. Manuprāt, ja tu kaut kam tici, tad tas kaut kādā ziņā rada tevi atkarīgu, to nav viegli tā ātri izskaidrot. Esmu dzirdējis uzskatu, ka kaut kam ir obligāti jātic, citādāk nav iespējams dzīvot. Acīm redzot tas katram cilvēkam ir individuāli, jo es neticu nekam un mans prāts ir brīvs, es esmu par brīvību, par pilnīgu brīvību… Ir cilvēki, kas tic un pat zina, ka pēc nāves mēs turpināsim “dzīvot”. Redzi, ja kāds būtu nomiris, es te nedomāju klīnisko nāvi kad pēc tam atstāsta savus “gļukus” un ķīmiskās reakcijas smadzenēs, bet nomiris, beigts un pagalam, un pēc tam mums pastāstītu kā viņam klājās, tad būtu cita runa, bet pieļaut, protams, var daudz ko… Ir cilvēki, kas tic valstij, man viņus ir žēl.

Tu esi cīnītājs pret netaisnību? Vai tev ir kādi ideāli?
Es nezinu, vai es esmu cīnītājs pret netaisnību. Taisnība ir katram sava, viennozīmīgi. Viena, ir tikai patiesība, bet patiesībai nevajag, lai par viņu kāds cīnītos… Ja tā gribētu nodefinēt, tad es laikam būtu cīnītājs pret muļķiem, muļķībām un sliktiem cilvēkiem, protams, savā izpratnē, bet patiesībā es ne pret vienu necīnos, cīnās muļķi. Es negribētu savu laiku tērēt tam, lai pret kaut ko cīnītos, lai kādam muļķim mēģinātu iestāstīt, ka viņš ir muļķis. Lai valsts patriotiem mēģinātu iestāstīt, ka viņi ir patrioti savam vergturim… Lai valsts prezidentam mēģinātu iestāstīt, ka viņam tikai liekās, ka viņš ir valsts prezidents… Ideāli? Ir viens cilvēks, bet es viņam negribētu pievērst kāda uzmanību.

Kāda ir [bija] tava saistība ar baznīcu vai draudzi? “Augļu dārzs” tomēr liek domāt par reālu pierdzi.
Nē, nav. Vienā no mūsu televīzijas kanāliem tādus “Augļu dārzus” var dzirdēt un pat redzēt regulāri…

Kā un kāpēc radās Armands, kurš mūs dzird, kurš ir jālūdz, kurš ir glābiņš utt.? [Manā skatījumā tā ir laba ironija par to, ka ne vienmēr Dievs, kuru sludina kāda draudze, patiešām ir Kristus.]
Es esmu pret muļķību, pret muļķību saistībā ar jeb ko un muļķību jeb kādās izpausmēs. Bet dažreiz, vērojot šādus “Augļu dārzu” pasākumus man rodas jautājums vai runa iet tikai par muļķību, teātri vai tomēr jau par psihiskām novirzēm…

Kā tu vispār vērtē kristietību?
Redzi, cilvēki ir tik “tumši”, ka visos laikos pat ar kristietību ir pamanījušies nodarīt daudziem ļaunu, bet tur jau neko nevar darīt. Vai pasaule būtu labāka bez reliģijām, loģiski, ka nē.

Tavi uzskati par internetu.
Divējādi. Tas dod iespēju izpausties arī “tumšiem” cilvēkiem, kuri, ja nebūtu internets varētu ar savu indi indēt tikai paši sevi. Jebkurš piemēram ar “niku” “labs cilvēks”, internetā par jeb ko un jeb kuru cilvēku var rakstīt gandrīz vai jeb ko. Tajā visā ir ļoti daudz nianšu. Ne viss, kas tiek izgudrots un mums it kā atvieglo dzīvi ir labs. Es zinu jaunu un darbīgu cilvēku, kurš principā nelieto mobilo telefonu, viņu var tikai apskaust. Man dažreiz tas telefons darba dienas beigās ir kā zobu sāpes. Lielākoties tas viss rada dzīvi arvien ātrāku, stresaināku un sarežģītāku un mēs no tā visa esam atkarīgi, bet man tas nepatīk…