Izjautāt mākslas aizbildni

Savulaik kāds e-baznīcēns mums regulāri aizrādīja, ka e-publikāciju ilustrējošiem attēliem vajadzētu norādīt darba autora vārdu un nosaukumu. Lai gan viņa uzstājība netika apmierināta, tomēr nolēmām iepazīties un izjautāt šo mākslas aizbildni.

Izrādās, ka šis personāžs ir gleznotājs un mākslas pedagogs Vilnis Heinrihsons. Devos uz viņa personālizstādi “Vārdi” un vaicāju:

Cik sen esat kristietis?

Tas ir mulsinošs jautājums, jo tagad nespēju iedomāties, ka es varētu tas nebūt, bet kristīts esmu apmēram pirms 30 gadiem, kaut mani vecāki man bija iemācījuši, ka ir Dievs un biju arī lasījis Bībeli un lūdzis, kā arī apmeklējis dievkalpojumus – tomēr es nebiju kristīts.

Kuras draudzes loceklis esat?

Esmu KLB (Konfesionāli luteriskās baznīcas) Rīgas draudzes loceklis.

KLB šķiet vēl nav 30 gadu, kurā(s) draudzē(s) bijāt pirms šīs?

Jā – kristīts-iesvētīts esmu Rīgas Jāņa draudzē, vēlāk iekļāvos Jaunās Ģertrūdes baznīcas draudzē.

Kāpēc mainījāt draudzes?

Traucēja draudzes vadības un mācītāja vārdu un darbu nesakritība dažādās situācijās, bet- galvenais – es sastapos ar līdz tam neiepazītu skaidru Evaņģēlija pasludinājumu, klausoties Ilāra Plūmes, Gundara Bākuļa un citu KLB mācītāju svētrunas un lekcijas.

Lūdzu pastāstiet kaut vienu (spilgtāko) vārdu un darbu atšķirību.

Nu – bija visādi piemēri, bet, ja nu par visspilgtāko, tad neaizmirstams ir stāsts par to, kā no darba tika atlaists neredzīgais (un ļoti apdāvināts) evaņģēlists, (kurš jau bija nolicis mācītāja eksāmenus) argumentējot, ka draudzei evaņģēlists nav nepieciešams un pēc neilga laika pieņemot darbā citu mācītāju. Tur bija pat tiesas process vēlāk, ko atlaistais evaņģēlists gan zaudēja (biju tajā tiesā liecināt).

Par šo notikumu biju dzirdējis, bet man šķita, ka gala instancē vinnēja evaņģēlists. Cik bieži apmeklējat dievkalpojumus?

Eju katru svētdienu. Diemžēl vasarā dažkārt netieku.

Kāda ir galvenā atziņa, ko gūstat dievkalpojumos?

Galvenā atziņa ir: Jēzus Kristus patiess Dievs un patiess cilvēks ir manus grēkus izpircis ar savām svētajām asinīm pie krusta Golgātā.

Kā jūs vērtējat KLB lomu Latvijas luterisma kontekstā?

Vērtēju kā Reformācijas atjaunošanas kustību vai atgriešanos pie Evaņģēlija. Norādīšana uz Kristu, Rakstu nozīmes aktualizēšana.

Kādas ir Jūsu domas par vizuālo mākslu baznīcā?

Esmu par to domājis. Grūtības ir savienot mūsdienīgu mākslu ar baznīcas konservatīvo stāju. Jo- gribētos, tomēr baznīcā redzēt mūsdienu mākslu un dzirdēt mūsdienu mūziku – tam jau nav obligāti jābūt popam. Neesmu pret gleznu klātbūtni svētnīcā, kaut man arī patīk, ka pa logu var redzēt debesis, kokus un pļavas – arī dabas klātbūtne palīdz, manuprāt, tuvoties Dievam. Dievs mums dāvinājis šīs lietas – dabu, mākslu, lai rādītu mums Sevi – arī tādā veidā. Tā es domāju. Svarīgi saglabāt pareizās prioritātes un mēra sajūtu.

Kurš mākslas darbs visprecīzāk atspoguļo kristietības sludināto vēsti?

Nu – ar vienu vienīgu mākslas darbu par maz, lai atspoguļotu šo Vēsti.. Tā, laikam, ir katra individuāla izvēle, bet – ir arī universālas lietas- piemēram – krucifikss. Jebkurš krucifikss ļoti labi atspoguļo kristīgo vēsti. Visi lielie meistari labi atspoguļo – Mazačo, Breigels.. Nu kaut vai Rembrandta Pazudušā dēla atgriešanās.

Kāda ir Jūsu nostāja Pestītāja sejas vaibstu (portretu) attēlošanā?

Baznīcā liela nozīme ir arī tradīcijām. Mākslā arī, bet bieži ir svarīgi arī lauzt tradīcijas.. Tāpēc šeit ir zināmas pretrunas. Savukārt Bībelē, šķiet vienīgais Pestītāja ārienes apraksts atrodams Jesajas grāmatā: “Viņam nebija nekāda izskata, nedz arī kāda skaistuma, lai mēs to ar labpatiku uzlūkotu; tur nebija arī nekā ārēji redzama, lai mēs viņā būtu atraduši ko patīkamu.” Tādēļ dažkārt mulsina idealizētās Kristus sejas dažādos attēlos, bet – ir saprotama vēlēšanās Jēzu rādīt skaistu. Tad vēl – Pestītājs Pats Sevi salīdzinājis, piemēram, ar vistu: “..cik reižu Es esmu gribējis tavus bērnus pulcināt ap Sevi, kā vista pulcina zem spārniem savus cālīšus, bet jūs negribējāt.” Tāpēc es domāju, ka labs ir tāds Pestītāja portrets, kas ļauj saskatīt, ieraudzīt to vai citu Dieva dēla izpausmi (atbilstoši evaņģēlijam) attiecībās ar attēla skatītāju.

Kādas ir Jūsu domas par 2.Moz.20:4-5 un 5.Moz.5:8-9 minēto?

Ja ir runa par svētbildēm vai Dieva attēlošanu, uzskatu, ka tāda veida mākslai ir sava vieta un nozīme, tāpat kā baznīcu arhitektūrai un tml., jo tas sekmē Dieva vārda izpratni (sava veida ilustrācijas) – caur iztēli, metaforām, simboliem, u.c. Krāsas un formas runā savu vizuālo valodu, kas ir labs papildinājums verbālajai un skaņu valodai (mūzikai).

Par pielūgšanu viss skaidrs – jāpielūdz Dievs nevis bilde. (smaida)

Baznīcas vēsturē ir bijuša vairākas (šķiet VIII un XVI gs.) aktīvas vēršanās pret (at)tēliem dievnamos? Kādas domas ir par šādiem noskaņojumiem pagātnē un tagadnē?

Manuprāt tie, kas iznīcina bildes, ir zināmā mērā tādi paši, kā tie, kas tās pielūdz, jo arī nepamatoti piedēvē tām milzu spēku un ietekmi. Pielūgšanu jau nerada bildes, bet ticība vai tās trūkums.. Bet ticību, savukārt bildes nevar ne radīt ne atņemt. Tā ir Dieva kompetence. Tomēr domāju, ka bildes (ne jau visas) var norādīt uz Jēzu Kristu kā to īsto un vienīgo, kuru pielūgt.

Kā jūs pamatotu sakrālo mākslu ikonoklastam, kas uzskata, ka tā nevis attēlo Bībeles vēsti, bet ieved elkdievībā?

Teikšu, ka sakrālā māksla arī ir Bībeles tulkojums vizuālā valodā vai acīm skatāms sprediķis. Kā jau teicu, ja kāds pielūdz gleznu, tā nav gleznas, bet pielūdzēja problēma.

Kādas attieksmes saņemat no citiem mākslinieku puses par zīmētajiem (kristīgajiem) sižetiem?

Vispār ir tā, ka tie, kas profesionāli nodarbojas ar mākslu, parasti nekomentē autora izvēlēto saturu vai sižetu – forma interesē vairāk. Ir kaut kāds nerakstīts, vārdos nedefinējams profesionāls standarts, ja tas ir sasniegts, tad “ir”. Bet vispār cilvēki saskata vai nu mistiku, noslēpumainību, garīgumu vai, ja ir kristieši un lasa Bībeli, tad redz Evaņģēliju arī.

Kāda Jūsuprāt ir digitālās ēras ietekme uz mākslu?

Izveidojies uzskats, ka attēlu radīšana nav nekāda māksla. No otras puses – katrs var būt mākslinieks, radīt attēlus. Ļoti pieaudzis kustīgu attēlu apjoms mākslā. Milzu progresijā pieaugušas iespējas uzzināt par it visu, kas noticis un notiek mākslā.

Kādas ir Jūsu domas par elektronisko baznīcu tas ir vietni e – BAZNICA?

Forša puišu kompānija, kas deg par Evaņģēliju. (smaida) Labi, ka ir šāda vieta internetā.

Noslēgumā, ko Jūs novēlētu ebaznica.lv lasītājiem?

Nesamulst, ja atverot e baznīcu, ieraugāt zīlēšanas kāršu reklāmu (smejas) Tā ir tikai nejauša sagadīšanās. Novēlu ikvienam pieķerties ar visu sirdi Kristum un turēties pie Viņa, lai kas arī notiktu.