Īstā svētība Pēcnācējā

“Un tavos pēcnācējos tiks svētītas visas zemes tautas, tāpēc ka tu esi paklausījis Manai balsij.” [1.Moz.22:18]

Visu lepošanos novērš šie apsolījumam pievienotie vārdi: “tavos pēcnācējos”. Ābrahama Pēcnācējs ņem projām visu pārējo taisnības slavu un svētību, sniedzot vienīgi to taisnību, kas nāk no ticības Kristum un kuru Dievs pielīdzina ticībai [Fil.3:9]. Tādēļ – Dievs saka – visas tautas sevi svētīs vienīgi tavos pēcnācējos, jo vienīgi tavā Pēcnācējā būs iemantojami visi gudrības, taisnības un svētuma dārgumi, viss, kas ļaudīs var būt teicams un slavējams.

Ābrahams ir bijis rotāts ar daudziem skaistiem, lieliskiem tikumiem un dāvanām, kuras viņš būtu varējis atzīt un slavēt. Taču viņš Dieva priekšā ne ar ko nelepojas, jo visiem viņa tikumiem lepnums ir atņemts.

Jo Dievs Ābrahamu svētī tikai šajā Pēcnācējā un grib, lai arī mēs tiktu svētīti un svētītu paši sevi vienīgi šajā Pēcnācējā, tas ir, mums jālepojas un jābūt pārliecinātiem, ka šis Pēcnācējs ir mūsu un pieder mums līdz ar visiem saviem Debesu dārgumiem.

Jo no Viņa mēs esam svētītie un svaidītie, tā, ka ikviens var lepoties un sacīt: Kristus ir mana īstā svētība, svaidīšana, dzīvība un pestīšana, jo pie Viņa es turos ar ticību. Un šī svētības Kunga dēļ es tieku saukts un saucu pats sevi par svētīto.