Ievads – sātans ir īsts!

Neskatoties uz burzmu un troksni, skrējiena dalībniekiem ir jāpievērš visa uzmanība mērķim, proti, finiša līnijai. Kristiešiem jādara tieši tas pats, jo viņi piedalās vissvarīgākajā skrējienā – dzīves skrējienā. Sv. Pāvils apraksta dažas šī skrējiena grūtības, raksturodams šīs pasaules cilvēkus: “Bet zini to, ka pēdējās dienās iestāsies grūti laiki, jo cilvēki būs patmīlīgi, mantas kārīgi, lielīgi, augstprātīgi, zaimotāji, nepaklausīgi vecākiem, nepateicīgi, neganti, cietsirdīgi, nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi, nesavaldāmi, labā nīdēji, nodevēji, pārsteidzīgi, uzpūtīgi, mīlēdami vairāk baudas nekā Dievu, izrādīdami ārēju svētbijību, bet tās spēku noliegdami; un no tādiem izvairies” (2.Tim.3:1-5).

Kāda māte bija noraizējusies, jo viņas bērni atradās mājās vieni paši, kad meteoroloģiskais dienests ziņoja par viesuļvētras draudiem viņu mājas tuvumā. Neskatoties uz spēcīgo lietusgāzi, viņa steigšus devās mājup, kur atrada savus bērnus mierīgi skatāmies televizoru. “Vai jūs neredzējāt brīdinājuma zīmes? Kādēļ jūs nemēģinājāt glābties?” Viņi mierīgi atbildēja: “Mēs skatījāmies televizoru, māmiņ. Mēs neko nezinājām par draudošajām briesmām.” Mums nav šāda attaisnojuma. Mēs pazīstam laika zīmes un zinām, ka gals ir tuvu.

e-BAZNĪCĀ jūs uzzināsiet par velnu, tā izcelsmi un ietekmi. Jūs uzzināsiet, ko Bībele māca par sātanu un, kas ir vēl svarīgāk, ko tā māca par pašu Dievu. Jūs uzzināsiet, kā izvairīties no bīstamām nodarbēm un kā noraidīt izdarības, kuras citi, iespējams, uzskata par nekaitīgām.

Gals ir tuvu!

Vai jūs ticat, ka pastāv īsts velns, kā to apraksta Bībele? Daži uzskata, ka velns ir tikai viduslaiku domāšanas paliekas, citiem šķiet, ka tas ir vienīgi mīts un sātans patiesībā neeksistē. Kam ticat jūs?

Mūsdienu pasaulē izplatās kāds spēks. Liecības par ļaunumu, gan to klātbūtne visas vēstures gaitā, gan to bagātīgais klāsts mūsdienu informācijas līdzekļos, ir jāuzskata par izdomājumu vai arī jāpieņem par īstenību. Daži brīnās: “No kurienes gan nāk tāds ļaunums? Kādēļ notiek tik briesmīgas lietas? Kā gan cilvēki var būt tik zemiski?” Atbilde ir vienkārša. Šie nostāsti par ļaunumu, tāpat kā Bībeles liecība, neatstāj nekādu šaubu, ka velns ir īsts. Ļaunuma klātbūtne norāda, ka sātans šajā pasaulē darbojas ļoti aktīvi, mēģinot iegūt vietu cilvēku dzīvē (Ef.4:27).

Bībelē sātans tiek pirmo reizi pieminēts tās pirmās grāmatas trešajā nodaļā kā radība, kas vilina cilvēkus nepaklausīt Dievam. Bībeles pēdējās grāmatas trešajā nodaļā tiek pasludināta sātana sakāve. Viņš tiek nosūtīts uz tumsas un izmisuma valstību, kurai viņš pieder. Viņa laiks ir īss. Taču, lai gan sātans ir cietis sakāvi, viņš pat ar pēdējiem elpas vilcieniem izmisīgi cenšas novērst cilvēkus no Dieva. Jo tuvāk Jēzum jūs nokļūstat, jo nopietnāk un neatlaidīgāk sātans cenšas jūs ietekmēt. Protams, ne visi lasa Bībeli, un tie, kas to dara, ne vienmēr tic rakstītajam, taču, vienalga, visus pārņems visu lietu gals. Ir skaidrs, ka līdz ar Pastardienas tuvošanos sātans darbojas vēl aktīvāk, lai novērstu jūs no Glābēja.

Pat ja jūs nesaskatāt garīgas briesmas, tās tomēr pastāv. Viena no sātana ietekmīgākajām viltībām ir viņa neredzamības apmetnis. Taču jūs, Kristus kareivji, esat apbruņoti ar Dieva vārdu. Nekas nav stiprāks par to!

Lai iemācītu skolēniem kļūt piesardzīgiem pret neredzamo, kāda skolotāja reiz stundas laikā izgāja no klases un aizvēra aiz sevis durvis. Viņa piekodināja skolēniem neatvērt durvis un neskatīties, lai kas arī gaitenī notiktu. Pēc tam viņa sacēla gaitenī kņadu. Nespēdami to vairs izturēt, skolēni uzmanīgi nospieda durvju rokturi un pavēra durvīs nelielu spraugu. Pēkšņi skolotāja sagrāba kādu skolēnu aiz rokas un strauji izrāva viņu gaitenī, izraisot pamatīgu pārbīli. Pat ja mēs nepiekrītam izmantotajai metodei, nevar noliegt skolotājas viedokļa derīgumu – ziņkārība par nezināmo var pa dažādiem ceļiem novest mūs īpatnējās un bīstamās pasaulēs.

Līdzīgi bērniem, kas nedzird brīdinājumu par laika apstākļu pasliktināšanos vai neieklausās cilvēkā, kuru viņi pazīst, ne visi apzinās šīs garīgās cīņas realitāti un ne visiem tā rūp. Taču Sv. Pāvils brīdina par tās nopietnību: “Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā” (Ef.6:12).

Sātana vārds nozīmē “ienaidnieks”. Sportisti bieži pirms spēles sākuma skatās filmas par pretinieku spēli, lai atklātu tajā kļūdas un nepilnības, kuras varētu izmantot savā labā. Līdzīgi arī kristieši var izmantot Bībeli, lai atklātu sātana blēdības un viltības un mācītos tās atvairīt.

Ikviens no mums atgādina ķēdi. Lai cik stipri mēs arī būtu, ikvienam ir savs vājais ķēdes posms. Sātans mēģina izmantot šī posma vājumu, lai iznīcinātu Dievam dārgos cilvēkus. Viņa izmantotās metodes ir dažādas: ļaunie gari moka un apsēž cilvēkus (Mt.8:28), ar viltu un krāpšanu sātans mēģina izraut Dieva vārda sēklu no cilvēku sirdīm (Mt.13:19). Viņš jutās tik drošs, ka pat kārdināja Dieva Dēlu (Mt.4:1).

Taču neaizmirstiet par Jēzus uzvaru. Dieva un Viņa Svaidītā varas zīmes caurvij Bībeli un arī mūsu dzīvi. Šī ir cīņa, kuras iznākums ir jau noteikts. Tēvs deva savam Dēlam “vārdu pāri visiem vārdiem” (Fil.2:9) – vārdu “Jēzus”, kas nozīmē: “Kungs izglābj”. Viņš tiešām izglāba; Kristus ir uzvarējis!