Grēka vergi
Arī visa radība ilgodamās gaida to dienu, kad Dieva bērni parādīsies savā godībā. .. Jo arī pati radība reiz tiks atsvabināta no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadību (Rom. 8:19, 21).
Apustulis brīnišķīgi attēlo radības nopūtas un ilgas pēc glābšanas un līdz ar to vēlas dot Dieva bērniem vairāk iemeslu pārliecībai par tuvojošās godības varenību, par ko viņš runāja iepriekš. Iesākumā Dievs visas lietas virs zemes radīja, lai tās kalpotu un iepriecinātu Viņa bērnus un būtu par slavu un godu Viņa svētajam vārdam.
Bet kopš grēkākrišanas arī radību ir skāris lāsts, un tagad radība nav spējīga piepildīt savu sākotnējo sūtību. Radība vairs nekalpo Dieva bērniem, kā to būtu darījusi, ja nebūtu grēka, un tagad tā kalpo lielākoties Radītāja ienaidniekiem un zaimotājiem, jā, grēkam, jo vairums cilvēku to izmanto saviem grēcīgajiem mērķiem. Radība cieš pakļautībā un verdzībā ne aiz savas patikas un ne savas vainas dēļ, bet pēc Viņa prāta, kas to šādai verdzībai pakļāvis. Šis aplamais lietu stāvoklis tomēr nepastāvēs mūžīgi. Radība ir pakļauta iznīcības verdzībai cerībā, ka kādu dienu tā no verdzības tiks atsvabināta un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadību. Tieši par to šeit ir runa.
Pravieši bieži runā par nesaprātīgām radībām, it kā tās būtu saprātīgas. Piemēram, tie saka, ka kalni un pakalni priecāsies un koki sitīs plaukstas, un saule un mēness, zvēri un zivis slavēs To Kungu. Tā apustulis ar gara acīm redz visas radības ciešanas, kad tās nemierīgi ilgojas sasniegt šo mērķi. Viņš dzird radības nopūtas un trīsas, kamēr tā gaida Dieva bērnu un visas radības glābšanu no pašreizējās iznīcības, un apustulis to rāda, lai stiprinātu un iedrošinātu visus kristiešus.
Pirmkārt, viņš piemin pārliecību un drošību, ko mums dod tur atklātā godība, kad tikai ar Dieva bērnu brīnumainās godības atklāšanos visa radība būs sasniegusi savu galamērķi, jo viņiem ir cita un labāka dzīve, pēc kuras ilgoties, kamēr pašreizējā lietu kārtība nav īstā vai arī nav tāda, kādu Dievs to bija sākotnēji iecerējis. Pēc Viņa apsolījuma mums ir jāgaida jaunas debesis un jauna zeme.
Otrkārt, Dieva bērniem ir jādomā par šīs godības varenību, kurai jāatklājas, kad, viņu godībai atklājoties, visa radība tiks atjaunota un apskaidrota. Visi Dieva radīšanas darbi, kas pieder jaunai debesij un jaunai zemei, tiks šķīstīti, atjaunoti un spodrināti, lai Dieva bērnu godība vēl vairāk tiktu izcelta.
Apustulis vēlas sacīt: grēka dēļ radība pēc Dieva gribas tika pakļauta iznīcībai, bet tā tiks atjaunota no pašreizējās pazemotības, kurā tā nopūšas, un pēc Dieva apsolījuma par atjaunošanu tā līdz ar Dieva bērniem gaida, lai taptu ne tikai izglābta no iznīcības un samaitāšanas, bet arī ietērpta godībā un dailē, kādā tā reiz nākusi no Radītāja rokas.
Kad pie vīra tiek izdota meitene no bagāta nama, tad viss nams šiem svētkiem tiek tīrīts, pušķots un dekorēts. Visi viesi un pat kalpi tērpjas savās svētku drēbēs. Tāpat arī radību var salīdzināt ar bagātu namu, kur Dievs ir licis cilvēku kā Savu bērnu un mantinieku. Kad Kristus līgava ieies godībā pie Līgavaiņa un Dieva bērni noliks savu zemību un nicinājumu, kurā tie pašreizējā laikā ir apslēpti, un atklāsies savā patiesajā diženumā un godībā, tad arī viss, kas piederējis viņu mājas vietai, tiks atjaunots, tīrīts un greznots.
Pēteris par to saka, ka debesis ugunīs izjuks un pasaules elementi uguns kvēlē izkusīs. Bet pēc Viņa apsolījuma mēs gaidām jaunas debesis un jaunu zemi, kur taisnība mājos. Jaunajām debesīm un jaunajai zemei piederīgās lietas, kas Dieva bērniem sagatavotas, tiks izglābtas no lāsta un atjaunotas tai pilnības stāvoklī, kādā tās bija, kad Dievs tās sākumā uzlūkoja un atzina kā “ļoti labas”.
Oriģinālteksta vārds “ilgodamās gaida” patiesībā nozīmē tādu gaidīšanu, kad cilvēks paceļ savu galvu un meklē gaidīto. Tā Litkemans (Lütkeman) te saskata ainu, kad cilvēku pūlis sirsnīgi ilgojas ieraudzīt sava mīļotā valdnieka ierašanos, izstiepuši kaklus un pastiepušies uz pirkstgaliem gaida, lai pār citu galvām spētu saskatīt viņa tuvošanos.Šādi visa radība ilgodamās kaut ko gaida.
Ko tad radība tik godbijīgi gaida? Apustulis saka: tā gaida Dieva bērnu godības atklāšanos. Šeit Dieva bērni ir tik apslēpti – daļēji savas vājības dēļ, daļēji pašreizējā laika pārbaudījumu, krusta un ciešanu dēļ –, ka pat viņi paši īsti neapzinās, kas viņi ir. Vēl mazāk viņus pazīst pasaule. Bet kādu dienu skaidri atklāsies viņu apslēptā godība, un to visa radība ilgodamās gaida.
virsrakstā ieviesusies kļūda. vārda “grēka” vietā noteikti vēlējies ievietot vārdu “reliģijas”.