Georg Heinrich Loskiel: Nāc, dvēsele, pie Jēzus!

Nāc, dvēsele, pie Jēzus! Kāpēc tu kavējies?
Jel nedomā ar Dievu Bez Jēzus satikties!
Kāpēc tu eji garām Tam Dieva Jēriņam?
Ak, klausi Svētam Garam, Kas tevi pieved Tam!

Nāc, dvēsele, pie Jēzus! Viņš ir tavs Pestītājs,
Viņš spēj tev iedot mieru, Viņš tavs žēlotājs.
Tam sūdzi savus grēkus No sirds un patiesi!
Tad tu gan Viņa spēkus Sev sirdī jutīsi.

Nāc, dvēsele, pie Jēzus! Viņš ir tavs Kungs un Dievs.
Kas netur Viņu svētu, Tas ļoti maldīsies,
Jo tikai Viņā dzīvo Šī Dieva pilnība;
Kas krustā sisto mīļo, Tam pieder dzīvība.

Nāc, dvēsele, pie Jēzus! Viņš tevi ārstēt prot,
Kurš cits gan tā vēl spētu Tev prieku dvēselei dot?
Viņš tavus grēkus piedos Un vainas nomazgās,
Viņš klusinās, Viņš žēlos Un sirdi dziedinās.