Gatavs lūgšanai

“Kad mūsu noziegumi mūs nospiež, tad Tu, Kungs, tos nolīdzini!” (Ps.65:4)

Nesaki: “Es tagad neesmu gatavs lūgšanai; labāk vēl brīdi padarīšu ko citu, līdz būšu gatavs lūgt.”

Jo tā tu nekur tālāk netiksi – paies stunda pēc stundas, diena pēc dienas, un visubeidzot tev tomēr būs sevi jāpiespiež lūgt – tieši tai brīdī, kad jutīsies vismazāk tam gatavs.

Jo ir tā: kas šodien nav gatavs, tas rīt būs vēl mazāk gatavs, un ar vilcināšanos neviens nekļūst labāks. Ja tu nemācīsies lūgt, apzinādamies savu necienību un juzdamies apgrūtināts, tad tā arī nekad to neiemācīsies.

Jo tad, kad nāk svētsvinīgs noskaņojums un tavā prātā ienāk doma: “Jā, tagad gan esmu gatavs, nu es lūgšu pa īstam”, – tad velns ir jau klāt, viņš pārvērtīs tavu lūgšanu grēkā un kaunā.

Tādēļ jāmācās lūgt, lai tu kļūtu lūgšanai gatavs, sākt ar to, ka jūties necienīgs un atklāj to Dievam; tad tu drīz vien jutīsies vieglāk un priecīgāk, tā ka tavs necienīgums mudinās un piespiedīs tevi doties tālāk, un grēks nevarēs tevi maldināt, nedz aizkavēt. Tikai nedomā, ka tādēļ vari palikt savos grēkos.