Evaņģēliju nevar “atlikt”

Daži popularizē maldīgu uzskatu, ka mūsdienu sekularizētajai cilvēcei vispirms ir jādzird Bauslība, bet ar Evaņģēliju nedaudz jāpagaida.

Viņi apgalvo, ka cilvēki nesapratis Jēzus nāves nozīmi, tāpēc vispirms jāpasludina kaut kas tāds, ko viņi saprot, proti, kristīgā morāle; vēlāk nākšot arī atskārsme, ka ir vajadzīgs Jēzus un Viņa spēks, lai dzīvotu pēc Dieva gribas.

Tiesa gan – Bauslība ir jāzina, lai saprastu savu patieso stāvokli un grieztos pie Jēzus. Taču Bauslība bez Evaņģēlija pasludināšanas vairs nav Dieva Bauslība. Neviens nav pazudis tikai tāpēc vien, ka ir dzirdējis par likumiem un pavēlēm, ētiskām prasībām un ideāliem. Ideālisti, cilvēki ar augstiem standartiem, netop pazudināti, dzirdot par vēl augstākām morāles prasībam. Tikai, pasludinot vēsti par Jēzu, viņi varēs saprast, ka vislielākais grēks ir noraidīt Jēzu. Jēzus saka, ka Dieva Gars pārliecinās pasauli par grēku, “jo viņi netic Man”. (Jn.16:9)

Tiesa gan, cilvēce nesaprot Evaņģēliju (diemžēl tas sakāms par visiem laikiem). Mūsu uzdevums tāpēc ir vēl jo vairāk to sludināt, lai viņi to saprastu. Nekas cits nevar glābt cilvēci kā vienīgi Evaņģēlijs — Labā Vēsts par Jēzu Kristu.

Evaņģēlijs runā par Dieva žēlastību Kristu, nepelnītu žēlastību visiem grēciniekiem. Taču Evaņģēlijs neatbrīvo nevienu no pienākuma izvairīties no grēka. Mēs nedrikstam pārvērst mums dāvāto brīvību par visatļautību. (Gal.5:13) Bauslība un Evaņģēlijs ir saistīti, un tie jāpasludina vienlaicīgi, taču ir jāizprot atšķirība starp tiem.