Dieva darbi apslēpti pasaulē

“Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šīs trīs” (1.Kor.13:13).

Ticība, tas nozīmē, ka neviens cilvēks un neviena baznīca nevar dzīvot no pašas darbu lieluma, bet gan vienīgi no tā lielā veikuma, ko Dievs pats dara un ir darījis, un (tas ir izšķirošais) lieli Dieva darbi paliek pasaulē nesaskatīti un apslēpti. Bet ar baznīcu nav tā, kā tas ir pasaulē un tautu vēsturē, kur galu galā svarīgākais bija spēt norādīt uz lieliem darbiem. Baznīca, kas to mēģina, jau sen būtu padevusies šīs pasaules likumiem un varām, panākumu baznīca patiešām ne tuvu nav ticības baznīca.

Darbs, ko Dievs ir veicis šajā pasaulē un no kura kopš tā laika dzīvo visa pasaule ir Golgātas krusts.

Tie ir Dieva “sasniegumi” un tā izskatīsies baznīcas un cilvēku panākumi, ja tie ir ticības darbi. Tas, ka ticība paliek, tas nozīmē, ka patiess ir tas, ka cilvēkam jādzīvo no neredzamā, tas ir ne no sava redzamā darba, bet gan no neredzamā Dieva darba. Viņš redz māņus un tic patiesībai, viņš redz miršanu un tic mūžīgai dzīvībai, viņš redz vainu un tic piedošanai, viņš neredz neko un tic Dieva darbam un žēlastībai. Un tā tas ir ar reformatorisko baznīcu.

Tā nekad un nekur nedzīvo no saviem darbiem, arī ne no sava mīlestības darba, bet tā dzīvo no tā, ko tā neredz un tomēr tic.