Debesu godības skatīšana

Visu lietu beigas it tas, ka “Dievs ir viss iekš visa” (1.Kor.15:28) un ka “sirdsšķīstie (tie, kuri atjaunoti ar Jēzus Kristus Garu) Dievu redzēs” (Mt.5:8; Ps.11:8).

Debesu godības skatīšana Dieva troņa priekšā tiek attēlota Jāņa atklāsmes grāmatā. Taču, atšķirībā no visas apokaliptiskās fantastikas, šeit jāpievērš uzmanība tam, cik rūpīgi viss tiek sasaistīts ar Dieva vārdu un iesaistīts zemes un pilnīgo, svēto dievkalpojumā.

Kas runā un māca par Dieva godību, tas nedrīkst aizmirst, ka dabiskajam cilvēkam tā ir nepieejama un iznīcinoša:

“..līdz mūsu Kungs Jēzus Kristus parādīsies Savā godībā, ko savā laikā darīs redzamu svētais un vienīgais Valdnieks, ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs, kam vienīgajam ir nemirstība, kas dzīvo nepieejamā gaismā, kuru neviens cilvēks nav redzējis, nedz arī var redzēt, Viņam lai ir gods un mūžīga vara! Āmen!” (1.Tim.6:12–16; salīdz. 2.Moz.33:20; Jņ.1:18; Jes.6).

Tas, ka “Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku” (Jņ.1:29), atkal atver pieeju Dieva godībai un mūžīgajai dzīvībai, kura cilvēka grēka dēļ bijusi liegta (1.Moz.3:24), ir visus Svētos Rakstus caurstrāvojoša liecība. Cita ceļa nav, un tādēļ par pēdējām lietām neviens nevar pareizi mācīt un sludināt bez pasludinājuma par Jēzus Kristus krustu un augšāmcelšanos. Pretējā gadījumā notiek nomaldīšanās cilvēcīgās spekulācijās, kas projicētas no cilvēku pieredzēm, viņu cerībām un ilgām. Turklāt tās parasti ir negatīvas pieredzes, no kurām tad tiek mēģināts izveidot pozitīvu nākotni.

Dažās baznīcās kanceles altāri saglabājušies no baroka laika. Tie iespaidīgā veidā pauž šīs situācijas būtību. Draudze, raugoties pāri kanceles pārklājam, ierauga Jēru ar krustu, un cauri šai ainai paveras skats uz centru – trīsvienīgā Dieva godības spožuma nepieejamo starojumu. Zem altāra pārsega daudzās baznīcās virs sludinātāja galvas redzams Svētā Gara balodis, kas arī pievērš draudzes skatienus, – tas ļauj skaidri saprast, ka ar Dieva vārda pasludinājumu pats Dievs ir klātesošs un ka draudze ar pasludinājumu par Jēzus Kristus krustu un augšāmcelšanos tiek vesta atpakaļ kopībā ar Dievu. Uz altāra atrodas Vakarēdiena piederumi un priekšā parasti atrodas kristāmtrauks.

Vai gan kristīgais dievkalpojums ir kas cits kā tas, ka Dieva vārdā un Sakramentā mums tiek parādīts un piešķirts tas, kas mūs atpestī no grēka, velna un nāves, un ka mums jau šajā laikā tiek dāvāta mūžīgās dzīves dāvana sadraudzībā (kopībā) ar Dievu!