Dažādi skata punkti uz ticības lietām

Ticības noslēpums. Viņš pasaulīgajam cilvēkam paliek nezināms un neatklāts.

Lai gan ticības lietām ir daudz dažādu vērotāju no malas, tie tomēr pat ar savu cilvēciskās gudrības augstumu un dziļumu nespēj saprast ticības būtību.

Viņi redz lietas no ārpuses. Vai tās notiek labi un kārtīgi pēc kādiem noteikumiem, kas arī pasaulē šķiet laba kārtība.

Tā bieži vien tiek vērtēta arī Kristus draudze, kas ir pilsēta kas stāv kalnā un nevar būt apslēpta.

Taču tikko cilvēks ieiet dziļāk ticības lietās, kur viņš vairs nav tāds malās stāvētājs un no malas vērotājs, bet kur Dieva Gars viņu ir vilcis un stūmis, aicinājis un labinājis, un ievedis dziļāk – tuvāk pie ticības būtības, te pēkšņi daudzas lietas sāk izskatīties pavisam otrādi ne kā no ārpuses

Tie, kurus, no ārpuses skatoties, varēja turēt par lieliem, nozīmīgiem, labiem un svētiem, tie pēkšņi atklājas kā negantnieki Dieva priekšā. Un tie, kas varbūt nemaz nav pamanīti vai kaut kā malā stāvējuši, vai varbūt kaut kā nicināti, kuri, no ārpuses skatoties, bieži varbūt vien uzlūkoti ar aizdomām, tie atklājas kā patiesi Dieva bērni.

Vai cilvēks maz saprot šo ticības noslēpumu līdz galam? Protams nē!

[Fragments no sprediķa, kas sacīts Biķeru draudzē]