Daniēla grāmata var būt senāka nekā uzskatīts

Jauni pētījumi, kuros apvienota oglekļa datēšana ar mākslīgā intelekta veiktu analīzi, liecina, ka viens no Daniēla grāmatas fragmentiem, kas atrasts Kumrānā, datējams ar laiku starp 230. un 160. gadu pirms Kristus.

Tas apšauba plaši izplatīto uzskatu, ka Daniēla grāmata tapusi tikai Makabeju sacelšanās laikā. Līdz šim daudzi teologi šo tekstu interpretēja kā vaticinium ex eventu, pareģojumu, kas rakstīts pēc aprakstītajiem notikumiem. Tomēr, ja Kumrānas kopiena šo tekstu I gadsimtā pirms Kristus jau uzskatīja par svētu un iekļāva savā bibliotēkā, tā rašanās brīdim jābūt senākam.

Teologs Aleksandrs Šiks norāda, ka teksts nevarēja tik ātri iegūt autoritāti visā jūdu sabiedrībā, ja tas būtu tapis tikai neilgi pirms Kumrānas manuskriptiem. Tas atbalsta pašas grāmatas apgalvojumu par izcelsmi Babilonijas trimdā. Šis atklājums paver iespēju uzskatīt, ka Daniēla grāmata patiešām satur patiesu pravietojumu, ko daudzi liberālie teologi līdz šim noraidījuši kā neiespējamu.

Līdzīgas debates pastāv arī par Marka evaņģēliju, kurā aprakstīta Jeruzalemes tempļa iznīcināšana, pravietojums, ko daži uzskata par vēlāk ieviestu. Kumrānas kopienas uzdevums bija tekstu pārkopēšana, nevis jaunu Svēto Rakstu radīšana.

Jaunās datēšanas metodes var mainīt teoloģisko pieeju Bībeles tekstu uztverē un rosināt pārdomas par pravietojuma īstumu Svētajos Rakstos.