Cik liela Dieva žēlastiba! [414]

Cik liela Dieva žēlastiba! Vaj cilvēks tas, kas to neredz,
Kas savā lielā cietsirdibā, Ka Dievs ir jateic, neatjēdz?
To vērā likt, kā viņš man mīlejs, To priecigs allaž darišu;
Un kā viņš manis ir pieminejs, Tā viņu ar pieminešu.

Viņš mani brīnišķi ir radijs, – Vaj viņam manis vaijaga?
Viņš man ar pacietibu vadijs, Viņš, ko sirds daudzreiz smādeja.
Caur ko svēts miers man sirdī rodās? Kas spēku dod caur svētu Gar’?
Caur ko viss priekam man izdodās? Ak, viņa roka visu dar’!

Uzskaties, dvēsele, to laimi, Kas sataisīta debesī,
Kur tu ar visu Dieva saimi It skaidri Dievu redzesi.
Pie debes-laimes tev ir tiesa Caur tava Dieva mīlibu;
Redz, tapēc Kristus cieta miesā, Ka mūžam tev apsvētitu!

Ak grēks, kad viņu necienitu, Kad mīlēt to es noliegtos,
Kad viņa saukšan’ neklausitu, Kad sirds no viņa atstātos!
Ta balss man skan no visām vietām, Kas līdz ar rakstiem saka tā:
Tev mīlēt būs pār visām lietām To, kas papriekš tev mīleja!

Šī būs ta pateicibas tiesa, Ko priecigs viņam atdošu:
Tam klausīs dvēsele un miesa, Kamēr vēl šeitan dzīvošu.
Ja viņa mīlestibā mītu, Tad spēks ar būs tam paklausīt,
Un lai ar dažkārt grēkos krītu, – Tak grēks man nespēs pārvaldīt.

Ak Kungs, lai tava mīlestiba Man acu priekšā allaž ir!
Lai stiprina man uzticibā, Ka man no tev nekas nešķir!
Lai ta man priecina, kad vaidu, Lai priekā mani savalda,
Un kad ar bailēm galu gaidu, Tad lai ta mani došina.