Ceļš uz mieru

Kas dod mums mieru? Politisko līgumu sistēma? Starptautiskā kapitāla ieguldījumi dažādās valstīs? Lielajās bankas un nauda? Vispārēja apbruņošanos, lai garantētu mieru?

Nekas no tā.

Jo tur miers tiek sajaukts ar drošību. Ceļš uz drošību nav ceļš uz mieru.

Mieru ir jāuzdrošinās. Tas ir riskants pasākums. Tas nekad nevar būt droši. Miers ir pretstats drošībai.

Prasīt garantijas nozīmē vēlēties sevi aizsargāt. Miers nozīmē sevi pilnībā nodot Dieva likumam, nevēloties nekādu drošību, bet ticībā un paklausībā nododot tautu likteni Visvarenā Dieva rokā, nemēģinot to virzīt savtīgos nolūkos.

Cīņas tiek uzvarētas nevis ar ieročiem, bet ar Dievu. Tās tiek uzvarētas tur, kur ceļš ved pie krusta.

Kurš no mums var teikt, ko pasaulei nozīmētu tas, ja kāda valsts sagaidītu agresoru nevis ar ieročiem rokās, bet gan lūgšanā un neaizsargājoties tikai tā iemesla dēļ, ka

Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils.
Augsts palīgs, kas mūs nepievils.