334. Vai mēs saņemam grēku piedošanu, ja draudzes gans ir neticīgs?


Ceļojumu piezīmes IV: Pārsteidzošie giganti

Šoreiz ceļojuma piezīmju turpinājumā par tiem milzu gigantiem, kas sastapti Latgales tālākajos un nomaļākajos nostūros. Protams, tikai par dažiem. Ja pašķirsta literatūru un pasērfo e-vidē, tad nākas secināt, ka redzēta ir tikai maza daļiņa no tiem.

Ceļojumu piezīmes IV: Pārsteidzošie giganti

Pārsteidzošākais ir tas, ka šīs milzu celtnes slēpjas pavisam nelielās apdzīvotās vietās, kur daudzviet draudzes locekļu skaits ikdienā nepārsniedz 20 cilvēkus (to spriežu pēc baznīcu solos atstātajām dziesmu grāmatām, kas lauku draudzēs pierasts). Lielākā daļa šo katoļu dievnamu sevī glabā nozīmīgus mākslas pieminekļus, taču braucienu dienās lielākoties dievnami ir slēgti un nākas samierināties ar pastaigu sakrālajā teritorijā, aplūkojot fasādes dekoratīvos elementus un cenšoties pa atslēgas caurumu saskatīt kādu no mākslas vērtībām dievnama iekšienē.

Latgalē sastaptie dievnami būvēti dažādos laika periodos un tie atspoguļo dažādus mākslas stilus – gan grezno baroku, atturīgo klasicismu, gan dažādos neostilus ar nacionālā romantisma iezīmēm. Liela daļa šo izmēros grandiozo dievnamu ir kalpojuši par jezuītu (un citu mūku) ordeņa centriem un ar to celtniecību cieša saistība ir grāfu Plāteru-Zībergu dzimtai. Vēstures avotos sniegtā informācija liecina, ka vairāku šo baznīcu vietās agrāk atradušās nelielas koka būves, kas savulaik cietušas ugunsgrēkos un, atjaunojot draudžu namus, būvētas noturīgākas mūra ēkas, ko varam aplūkot vēl pat šodien.

Pašā pierobežā ar Krieviju, attālā Latgales nostūrī atrodas Pasienes Sv.Krusta Romas katoļu baznīca, kas tiek uzskatīta par vienu no izcilākajām baznīcām Latgalē un arī visā Latvijā. Barokālā celtne būvēta 1761. gadā. Tās interjers veidots krāšņajā rokoko stilā.

Vēl viena no pierobežas baznīcām ir arī baroka stilā celtā Piedrujas Sv. Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca. Būvniecības laiks 1759.-74.g.

Mazā ciematā attālāk no lielceļiem slejas Bikavas Vissvētākās Jēzus sirds katoļu baznīca, kas 1825.gadā uzbūvēta bijušās koka baznīcas vietā.

Nelielu Latgales krustceļu baznīca ir arī Kalupē – Vissvētākā Altāra Sakramenta Romas katoļu baznīca. To projektējis arh. V.Neimanis 1878-80.gadā, būvniecība pabeigta pēc 2 gadiem. Tai ir viens no krāšņākajiem Latvijas 20.gs.sākuma baznīcu apgleznotajiem interjeriem.

Citu lauku krustceļu baznīca atrodas Nīdermuižā – Kunga Jēzus apskaidrošanas draudzes baznīca, būvēta 1901.gadā.

Feimaņu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca būvēta 1760.gadā. Kādā literatūras avotā šī minēta kā neliels koka dievnams…

Juzefovas Sv.Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca būvēta 1936.-61.gadā. Projekta arhitekts P.Pavlovs. Neogotiskā akmens apdares būve piesaista ikviena caurbraucēja caur nelielo Naujenes ciemu uzmanību.

Tāpat, braucot garām Līksnai, nav iespējams nepamanīt ievērojamo historisma stilā būvēto Līksnas Svētās Sirds Romas katoļu baznīcu, kas uzcelta 1909.-13.g. 19.gs.vidū šai draudzei pieskaitīti gandrīz 10 tūkstoši ticīgo.

Citas ceļojumu piezīmes « I » « II »« III »« IV »« V »« VI »

Birkas:



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

4 atsauces par “Ceļojumu piezīmes IV: Pārsteidzošie giganti”

  1. Briinumsons:


    Šie tempļi liecina par ticību!

    Baznīcās iekšā parasti tiek tad , kad iet ar kājām uz Aglonu. var arī tāpat, bet tad jāsarunā.

  2. Roccia:


    Var vien izsecināt, ka niecīga izmēra apdzīvotās vietas, kur iedzīvotāju skaits ir tik mazs, ka pat veikala vai pasta nav, senāk bijušas pietiekami lielas un nozīmīgas, lai te taptu vērienīgas kulta celtnes.
    Kaut vai Piedruja, kura ap 1800.gadu bija ievērojams ūdenstransporta krustpunkts maršrutā Pēterburga-Varšava-Vīne un kur gatavojoties karam, 1810.gadā ieradās pat Barklajs de Tolli. Pretēji šodienas niecīgajam miestiņam, toreizējā Piedruja bija bagātīgi apdzīvota un nozīmīgs saimniecisks centrs.
    Tāpat Pasiene, kas bija viens no lielākajiem garīgajiem centriem Latgalē un kur iedzīvotāju skaits vēl pirms 100-200 gadiem bija ap 10000 , kurpretī tagad ir vien kādi daži simti cilvēku.
    Lai arī apmeklētāju šīm baznīcām šodien nav daudz, tomēr prieks, ka tās tiek pienācīgi uzturētas un atbilstoši vēsturiskajam veidolam restaurētas.

  3. Ingars:


    njā laiki mainās

  4. Dona:


    Nemaz nezinaaju, ka Latvija air tik daudz skaistu celtnju!



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.