Būt nomodā!
Ne aizmigušam, bet nomodā jābūt cilvēkam. Būt nomodā nozīmē būt reālam, nedzīvot sapņos un vēlmēs, bet gan gaišā realitātē.

Būt nomodā nozīmē mīlēt dienu un tās darbu. Tas nozīmē būt bez ilūzijām, jo ilūzijas dara pasauli par elku, un aizplīvuro skatu uz Dievu (kura priekšā nedrīkst darīt dievus) un liek mums redzēt pasauli mūsu pašu vēlmju un aizspriedumu krāsās.
Būt nomodā nozīmē redzēt pasauli tādu, kāda tā ir Dieva priekšā, to netiesājot.
Būt nomodā nozīmē būt atvērtam, būt gatavam nākotnei, tai skatīties acīs un nebaidīties. Tas nozīmē redzēt gaišo Dieva dienu, kādu tā ir, mīlēt viņa radību un Viņa darbu, bet vienlaikus redzēt , arī radības ciešanas, citu cilvēku vajadzības un bezpalīdzību, uzņemt viņu sacīto, arī tur, kur tas paliek neizteikts, un tas nozīmē zināt, par mūžīgo vainu.
Šo nomodā būšanu cilvēks pats nevar paņemt. Uz šo nomodu cilvēku jāaicina Dievam…
Dzīvo Dieva priekšā kā tāds, kādu Viņš tevi radījis! Bet šis vārds “dzīvo” nevar būt pavēle, bet tas ir Dieva paša radītājvārds.
Ieskaties
Ažiotāža par pulcēšanos ap gumijas sievieti
10 "mīti" par Romas katoļu reliģiju
Svētais Gars darbojas arī patlaban
Dieva nodoms pie cilvēka
Otra cilvēka brīvība
Tūlītēja atbalss