Brīvības jēdziens

Brīvības jēdziens arī vācu ideju vēsturē ir augsta vērtība (ideālisms). Bet tam ir nepieciešams tuvāks paskaidrojums.

Brīvība no kaut kā savu piepildījumu piedzīvo vienīgi brīvībā kaut kam.

Brīvība vienīgi pašas brīvības dēļ noved pie anarhijas.

Bibliskā kontekstā brīvība nozīmē būt brīvam kalpošanai Dievam un tuvākajam, būt brīvam paklausībai Dieva bauslim. Tam ir priekšnoteikumi: būt brīvam no ārēja vai iekšēja spiediena, kas mūs traucē veikt šo kalpošanu.

Brīvība tātad nenozīmē atbrīvošanos no visām autoritātēm, bet tas nozīmē: dzīvot autoritātēs un saistībās, kuras nosacījis un ierobežojis Dievs.

Jautājums par individuālajām brīvībām, kā runas brīvība, preses brīvība, pulcēšanās brīvība u.t.t. ir atbildams tikai tad, ja ir skaidrs, kādā kontekstā tās atrodas. Tas ir atkarīgs no tā, cik šīs brīvības ir svarīgas un nepieciešamas veicinot un nostiprinot dzīvi brīvībā saskaņā ar Dieva baušļiem.

Brīvība nav galvenokārt individuāla tiesība, bet gan atbildība, brīvība nav pirmkārt vērsta uz indivīdu, bet gan uz tuvāko.