Brīvības ilūzija

Mēs dzīvojam sabiedrībā, kas uzsver cilvēka autonomiju, ar tās iedomāto individuālo brīvību izvēlēties visās dzīves sfērās. Tomēr lielākā daļa mūsdienu cilvēku ir savas kultūras ierobežoti un paverdzināti, spiesti sekot mēdijiem, komerciālajām interesēm, kuras veicina reklāma un mode, sev līdzīgo uzskatiem, tam, ko tie no mums sagaida utt.

Tie, kurus šī patērētāju sabiedrība šķietami dara brīvus, bieži ir pakļauti smagam garu stundu darbam, pārstrādājoties, spiesti pakļauties neiespējamajām veiksmes stāsta prasībām, kuru dēļ stress nekad vēsturē nav bijis tik augsts kā tagad vai kā alternatīvu izvēlēties alkoholu, narkotikas un hedoniskas dzīves baudas sniegto tukšo brīvības ilūziju.

Mūsdienu cilvēka izvēles iespējas patiešām ir daudzas un dažādas, bet tās visas lielākoties ir triviālas. Sabiedrībā, kas par pašu augstāko vērtību uzskata izvēles brīvību kā tādu, nevis izvēli starp labu un ļaunu, patiesi nozīmīgas izvēles iespējas ir grūti, ja vispār, atrodamas. Postmodernās pasaules vēsts, ka jebkura izvēle ir tikpat laba kā citas pievilti, cilvēki izvēlas briesmīgas lietas, no kurām tikpat briesmīgi cieš. Nākot pie ticības, cilvēki beidzot atrod brīvību no šīs iedomātās un neīstās brīvības, kas aiz brīvības vārda patiesībā slēpj dziļu nebrīvi.

Pakļauties Dievam ir ceļš, kā atbrīvoties no apkārtējās kultūras spiediena, citu cilvēku prasībām, uzskatiem un tā, ko tie no mums sagaida. Ticība Dievam ir atbrīvošanās no terorizējošajām reklāmas prasībām, no nepieciešamības iet uz priekšu un apsteigt citus, mānīt sevi ar nebeidzamā progresa ideju.

Tā ir netriviāla izvēle reizi par visām reizēm būtiski izmainīt savu dzīvi, visu dzīvi, kā mēs to redzam, iekļaujot dzīves dziļāko jēgu un mērķus. Tas ir ceļš uz pasauli ar patiesām, īstām vērtībām, kas nosaka cilvēka dzīvi un īstu patiesību, kurai pakļauties un sekot. Tā var būt prasīga lieta, bet pretēji iracionālajam patērētāju kultūras spiedienam un hedonismam, tai ir patiesi vēlams mērķis. Cik gan bēdīgi, to apzinoties, ir redzēt, ka kristieši paši sevi iesloga paverdzinošajā patērētāju kultūras neīstajā, iedomātajā brīvībā. Te vietā ir Pāvila vārdi, kas tika adresēti muļķa galatiešiem: “Brīvībai Kristus mūs ir atsvabinājis, tad nu pastāviet tajā un neuzņematies atkal verdzības jūgu.” (Gal.5:1)