Baznīca un sabiedrības kļūdas

Baznīcu mūsdienās redz kā sabiedrības daļu, un pat kā grupu, kas izdara spiedienu uz sabiedrību. Tas notiek tādēļ, ka baznīcās ievazā pasaulīgas darbības metodes.

Apustuļi prata nodalīt garīgo un laicīgo. Apustuļu baznīca nebija rīcības grupa vai sabiedrības sektors. To mēs, piemēram, redzam viņu attieksmē pret verdzību. Pāvils raksta: “Ja esi aicināts, vergs būdams, neskumsti par to! Bet, ja vari kļūt brīvs, tad labāk kļūsti.” [1.Kor.7:21]

Saskaņā ar Bībeli kristīgās baznīcas uzdevums nav sabiedrības kļūdu koriģēšana. Baznīca vienīgi pamāca savus locekļus rīkoties pareizi un sagaida, ka viņi tā arī rīkosies.

Augstāk minēta Pāvila pamācība vergiem ir plaši apcerama, jo šodienas cilvēku prātos garīgā un pasaulīgā robežas ir savijušās.

Pirmbaznīcas locekļi bija paklausīgi laicīgai varai. Neizdarot spiedienu uz vergturiem un nekūdot vergus pret saimniekiem, kristīga baznīca, kā zināms, savā laikā līdzdarbojās verdzības izskaušanā, kaut arī tas nebija tās uzdevums.

Mēs varam vienīgi iztēloties, kādu gan vispārēju svētību nestu tas, ja šodienas kristietībā garīgie un pasaulīgie jautājumi būtu palikuši šķirti viens no otra.