Atkārtota atgriešanās

Raksti skaidri māca, ka tie, kas tic Kristum, var zaudēt žēlastību jeb ticību (Lk.8:13-14; 1.Tim.1:19). To apliecina arī Dāvida un Pētera piemēri. Šī patiesība ir jāuzsver, oponējot kalvinistiem, kuri apgalvo, ka ticīgie, kuri ir vainīgi nāves grēkos, zaudē ticības izpausmi, bet ne pašu ticību.

Mūsu luteriskā ticības apliecība noraida šo kalvinisko mācību kā nebibilsku un kaitīgu. Tā saka:

“Savukārt varētu parādīties arī dažādi ķeceri, kādi varbūt te jau ir [..], kas uzskatītu, ka visi tie, kas reiz ir saņēmuši Garu, vai grēku piedošanu, vai ir kļuvuši ticīgi, pat ja tie pēc tam grēko, tik un tā paliek ticībā un šis grēks nav tiem kaitīgs: [..] esmu redzējis daudzus šādus neprātīgus cilvēkus, un es baidos, ka dažos no viņiem joprojām darbojas šis velns.”

No otras puses, tāpat tiek arī mācīts, ka tie, kas ir atkrituši no ticības, var tikti atgriezti vēlreiz (atkārtota atgriešanās; atkritušo, kuri atgriezušies pie lielākas saprašanas, atkārtota nožēla). Šo patiesību mēs aizstāvam, oponējot senajiem novaciāņiem un to mūsdienu sekotājiem .

Tomēr, ja grēcinieks ir grēkojis pret Svēto Garu, tad atkārtota atgriešanās vairs nav iespējama (Mt.12:31-32; 1.Jņ.5:16). Taču, tā kā tikai retos gadījumos ir skaidri zināms, kurš ir grēkojis pret  Svēto Garu, tad kristīgās Baznīcas uzdevums ir sludināt grēku piedošanu visiem cilvēkiem, kuriem vien iespējams (Ec.18:23-32; 3:16-21).

Runājot par terminisma* kontraversi, kura notika luteriskajā baznīcā 18. gs. sākumā un kurā piētisti, pamatojoties tādās Rakstu vietās, kā Mt.3:7 un tālāk, 7:21; 20:1-16; 2.Pēt.2:20; Ebr.6:4 un tālāk, aizstāvēja terminismu, proti, mācību, ka cilvēka pestīšanai ir atvēlēts kāds ierobežots termiņš, savukārt ortodoksie luterāņi, pamatojoties Lk.23:40 un tālāk; Rom.5:20; Jes.65:2, apgalvoja, ka Dievs vēlas pestīt ikvienu grēcinieku, kamēr vien tas dzīvo, un, ja arī pastāv kāds īsāks žēlastības termiņš, tad tas ir vienīgi tādēļ, ka pats grēcinieks ir apcietinājies pret žēlastības līdzekļiem; citiem vārdiem sakot: Baznīca nedrīkst aizturēt Evaņģēlija žēlastību, bet tai tā ir jāizplata, kamēr vien cilvēki ir gatavi to saņemt (Mk.16:15).

* – Johanna Gotfrīda Bezes (mir. 1700.g.) ieviestais apzīmējums un mācība, kuru pārņēma arī J. Špēners.