Pieturas ceļā uz brīvību

Ja gribi rast brīvību, apgūsti visupirms savu jūtu un dvēseles disciplīnu. Lai tavs gars un tava miesa arvien ir šķīsti, pilnīgi pakļāvīgi tev, un lai tie paklausīgi tiecas uz mērķi, kas tiek izvirzīts. Brīvības noslēpums nav apgūstams citādi kā vien caur disciplīnu.

Darīt un uzdrošināties – nevis tā, kā tu vēlies, bet tā, kā tam jābūt. Nekad nevilcinies darīt to, kas tavos spēkos, droši ķeries pie tā, kas stāv tavā priekšā. Nevis iztēles lidojumā – vienīgi veikumā ir rodama brīvība. Nost ar biklumu, negribīgumu! Uz. priekšu, notikumu virpulī, un lai tavs balsts ir vien Dieva likums un paša ticība! Un brīvība gavilēdama sagaidīs tavu garu.

Ak, brīnumainās pārmaiņas! Šīs rokas – reiz tik stipras un darbīgas – nu ir sasaistītas. Bezpalīdzīgs un pamests tu redzi, ka tavs darbs ir galā. Taču ar atvieglojuma nopūtu tu nodod savu lietu kādās stiprākās rokās un samierinies ar to. Vienu īsu brīdi tu baudīji brīvības svētlaimi vien tādēļ, lai atdotu to atkal Dievam – lai viņš savā godībā veido to pilnīgu.

Nāc nu, dzīru karaliene, uz mūžīgās brīvības ceļa! Ak, nāve, sarauj šīs smagās važas un nojauc mūsu mirstīgā ķermeņa un mūsu aklās dvēseles biezos mūrus, lai mēs beidzot ieraugām to, ko šeit mums nebija lemts redzēt! Ak, brīvība, ilgi mēs esam meklējuši tevi disciplīnā un darbībā, un ciešanās! Mirstot nu ieraugām tevi un skatām tevi Dieva vaiga priekšā.