Kristus sekotāju ceļš

“Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet. Bet šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod.” [Mt.7:13-14]

Kristus sekotāju ceļš ir šaurs. Tam viegli paiet garām, to var sajaukt un pazaudēt pat tad, kad ceļš jau uzsākts. To ir grūti atrast. Šis ceļš patiešām ir šaurs, no tā var viegli noiet un paklupt: šaurais ceļš nozīmē būt aicinātam, būt ārkārtējam, darīt to, bet tomēr neredzēt un nezināt, ko dara.

Šaurais ceļš nozīmē apliecināt, atzīt Jēzus patiesību un tomēr Jēzus Kristus beznosacījuma mīlestībā mīlēt šīs patiesības ienaidnieku, Viņa un mūsu ienaidnieku.

Šaurais ceļš nozīmē ticēt Jēzus apsolījumam, ka Viņa sekotājiem piederēs pasaule, neaizstāvēt sevi pret ienaidnieku, labāk paciest netaisnību nekā darīt to.

Šaurais ceļš nozīmē redzēt citu cilvēku viņa vājumā, viņa netaisnībā, netiesāt viņu, sludināt viņam vēsti, tomēr nekad to nemest cūkām priekšā. Tas ir nepanesams ceļš. Katru brīdi draud atkrišana. Tikmēr, kamēr es eju tāpēc, ka tas man ir pavēlēts un bailēs no sevis paša, tas patiešām ir neiespējami. Taču, ja es sev priekšā redzu tikai soli pa solim ejam Jēzu un soli pa solim sekoju Viņam, es tieku šajā ceļā pasargāts.

Turpretī, ja es domāju par tā bīstamību un tā vietā lai raudzītos uz Viņu, raugos uz ceļu, mana kāja jau ir paslīdējusi. Viņš pats ir ceļš. Viņš ir šaurais ceļš un šaurie vārti. Tikai Viņš jāatrod. Ja mēs to zinām, tad mēs ejam šauro ceļu caur Jēzus Kristus krusta šaurajiem vārtiem dzīvībā, un šī ceļa šaurums mums kļūs par drošību.

Kā gan Dieva Dēla ceļš uz zemes, kas mums ir jāiet kā divu pasauļu pilsoņiem uz robežas starp pasauli un debesu valstību, varētu būt platais ceļš? Pareizais ceļš ir šaurais ceļš.