Lūgties arī savā neciešamajā grēka stāvoklī

Velna iebildums ir likt tavām lūgšanām apklust tavu grēku un necienības iekams tu kļūsi dievbijīgāks un šķīstāks. Ak, cik gan ļoti tas nomoka krietnus Dieva bērnus, kad tie atkal ir apgrēkojušies un viņiem jālūdz, taču viņi klūp pār savu necienību!

To ievēro — ja paklausīsi velnam un apklusīsi, līdz kļūsi cienīgs, tad drīz tu kritīsi paštaisnības slazdos, savā sirdī noliegsi Kristu un sacīsi: “Kristus nav nācis aicināt pie žēlastības tropa grēciniekus, bet taisnos.” Tev jāapzinās, ka nekad nebūsi tik dziļi kritis un tik briesmīgi grēkojis, lai Kristus asinis tevi nevarētu atjaunot un aicināt atpakaļ pie Tēva. Tādēļ steidzies pie žēlastības tropa — tik netīrs, cik esi iekams jelkāda “sevis sagatavošana” nav tevi aptraipījusi un izpostījusi tavu šķīsto ticību nepelnītajai žēlastībai un tu neesi pievienojis klāt neko no savas taisnības, kas tikai samaitā ticību.

Citēsim šos vārdus no Lutera komentāra par Jāņa evaņģēlija 16:23:

“Ja tu negribi lūgt, iekams neesi kļuvis cienīgs, tad tev nekad nevajadzētu lūgt. Tiklīdz tu piedzīvo šo sajūtu (grēku un postu), tā tūlīt steidzies uz priekšu, steidzies garām gan cienībai, gan necienībai, kaut arī tev vēl joprojām ir grēki. Ko tev darīt, ja arī tu šajā brīdī esi kritis vai celies no grēka? Vai tev atteikties no lūgšanas, iekams esi atraisījies? Nē, nekādā gadījumā.

Drīzāk sava grēka vidū tev jākrīt ceļos un no sirds jālūdz: “Mīļais Tēvs! Piedod un glāb, lai velns mani nenogremdē dziļāk un mani tur nepatur mūžīgi. Visās nelaimēs un arī nāve mums ir jālūdz. Jo dziļākās bēdas tu atrodies jo jālūdz vēl spēcīgāk. Vai tiešām tu vispirms gaidīsi, iekams būsi atraisījies un izglābies? Pravietis Jona taču savā neciešamajā grēka stāvoklī lūdza un sauca uz Dievu pat no zivs vēdera.””