Lietas, kas piederas patiesai Dieva zināšanai

“Taisnais Tēvs! Pasaule Tevi nav atzinusi, bet Es Tevi esmu atzinis, un šie ir atzinuši, ka Tu Mani esi sūtījis.” [Jņ.17:25]

Šajā brīdī Jēzus atskatās uz pasauli, kura neparko nepacieš Vārdu, bet jo vairāk tas tiek sludināts, jo vairāk tā plosās pret to. Kaut gan pasaulei būtu jāgrib skriet pēc šī Vārda pat līdz pasaules malai un nopietni jālūkojas pēc tā metoties ceļos, tā nekrietni nicina, kad tas tiek tik laipni sniegts, un Vārda sludinātājiem atlīdzina ar sitieniem.

Tādēļ Kristus ir spiests sacīt: Tu patiesi esi taisnīgs Dievs, un dari taisnīgi un pamatoti, kad atšķir pasauli un tos, ko Tu esi devis Man. Pasaule mani nav pazinusi, nedz arī vēlas pazīt. Es viņiem saku un nodotu visas lietas, kas piederas patiesai Dieva zināšanai; ieskaitot to, ka nelīdz nekas cits, kā vienīgi tīra un vienkārša uzticība Tavai brīvi dāvātai žēlastībai un laipnībai, kā arī, ka manī viņiem ir visas lietas.

Bet viņi neklausās nedz Mani, nedz manu Vārdu, un saka, ka Es gvelžu tīros niekus. Viņi vēlas vienīgi paši savu gudrību, taisnību un darbus, uz ko paļauties Tavā priekšā.

Bet Es Tevi esmu atzinis, un šie ir atzinuši, ka Tu Mani esi sūtījis. Proti, Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka es mācu Tavu Vārdu tā, lai Tu tiktu pagodināts un ticēts, un ļaudis Tevi teiktu un daudzinātu par tavu žēlastību. Mani kristieši, kurus Tu esi man devis, saņem šo žēlastību un laipnību un pazīst Tevi, ka Tu esi sūtījis Mani – kurā ir visa Tēva gudrība.