Atgriezties pirms nav par vēlu

“Tad tas sacīja: es tevi lūdzu, tēvs, sūti viņu uz mana tēva namu, jo man ir pieci brāļi; lai viņš tos brīdina, ka arī viņi nenonāk šajā mocību vietā. Bet Ābrahāms atbildēja: viņiem ir Mozus un pravieši – lai viņi tiem klausa.” [Lk.16:27-29]

Ja tava ģimene un tuvākie draugi dzīvē sekos tavās pēdās, kur viņi nokļūs pēc nāves un kapa?

Vai tava dzīve ir priekšzīme tavam tuvākajam? Viss, ko tu dari vai nedari, ko tu vērtē augstu vai zemu, ko tu slavē vai pel, ietekmē tavu tuvāko, kas ir tev blakus.

Ne viens vien cilvēks ietekmēsies no taviem uzskatiem, dzīvesveida un tavas attieksmes pret sarežģītajiem dzīves jautājumiem. Tāpēc tev nopietni jājautā: kādā virzienā tos ved manas dzīves piemērs?

Bagātais vīrs savas dzīves laikā par to nebija domājis. Pilnīgu skaidrību viņš ieguva tikai nāves valstībā, kur patiesība atklājās visā skarbumā: ja mani brāļi dzīvos tā, kā esmu dzīvojis es, arī viņi nonāks šajā moku vietā.

Bagātais vīrs krita izmisumā un lūdza Ābrahāmam brīnumu: sūti pie maniem brāļiem Lācaru ar ziņu no nāves valstības, lai viņš tiem atklāj savas tagadējās zināšanas un tie varētu savlaicīgi atgriezties!

Nē, tagad ir par vēlu un tas neko nelīdzēs, atbildēja Ābrahāms. Viņiem ir Mozus un pravieši. Viņi pazīst Bībeles vēsti un ir dzirdējuši par dzīvības ceļu. Ja viņiem nerūp praviešu liecība, ko tie ir dzirdējuši, viņi neticēs arī arī tad, ja kāds no miroņiem celsies augšā.

Tev nebūs cita aicinājuma uz atgriešanos kā vienīgi Dieva vārds. Tu pazīsti šo vēsti un labi zini, ka Dievs reiz prasīs atbildību un ar visiem norēķināsies. Arī tava sirdsapziņa apliecina tavu nespēju pastāvēt Dieva soģa krēsla priekšā. Tomēr tu esi dzirdējis par Glābēju Jēzu, kas nācis pasaulē, mūsu vietā cietis un miris.

Atgriezies, kamēr vēl ir laiks!