Nāc Dieva Gars, tu spēcigais [228]

Nāc Dieva Gars, tu spēcigais! Apģērbi mūs, tu varenais,
Ar stiprām Dieva bruņām.
Nāc žēlastības lietutiņš, Tu sausām sirdīm avotiņš,
Kas verd iz Dieva runām!
Ateij, Ateij, Sirdis laistīt, grēkus saistīt, glābt no soda;
Māci lūgt un būt nomodā.

Šī pasaule ir tuksnesis Ar ērkšķiem visai pieaudzis,
Kur zaļuma nerodās.
Ta zeme ir izkaltusi, Pēc velguma izslāpusi, –
Lai ta nu atkal modās!
Dod tu ražu, Lai atspirgtu un atžirbtu tava draudze,
Lai ta tevim bērnus audze.

Gan dažkārt ticība izsīkst, Ka visi spēki tai iznīkst
Un zināšanās mitās.
Ak Tēvs, tas savu Garu sūt, Ka miegā neguļam tik grūt’,
Lai sirds no ta atsitās!
Iztrauc, Uztrauc Mūs, ka nākam, atkal sākam tevim kalpot,
Blēņu-spēkiem preti karot.

Pasaule mūs savaldzina, Ar smagām ķēdēm kaldina,
Gars apakš grēka padots.
Kungs, mūsu sirdis atraisi, To cietumu pats attaisi,
Ka tvas spēks musm tiek atdots.
Dziede, Ārste Modinadams, priecinadams sirdis, mājas,
Dari stipras rokas, kājas.

Ak dodi uzvarēšanu, Dod stipru pastāvēšanu,
Tad sātans paliks kaunā!
Lai pasaule vēl kārdina, Lai nāve, elle biedina, –
Tu rausi mūs no ļauna.
Amen! Amen! Tavi būsim, kad tur kļūsim, kur bez grēkiem
Dziedāsim ar debes-spēkiem.