Mūžīga taisnība, kas mums dāvināta Kristū

Klausies, redzi un iegaumē reizi par visām reizēm, kas ir ticība! Klausies un iegaumē! Kad pats Dievs Savos Svētajos Rakstos ir runājis par Pestītāju un glābšanu Viņa asinīs un pats Kristus ir nepārprotami sacījis: “Taisnību — jo Es aizeimu pie Tēva,” vai mums nevajadzētu būt tikpat drošiem un priecīgiem par šo maksu, it kā mēs paši būtu paveikuši visu, kas nepieciešams?

Mēs ticam, mācām un apliecinām, ka Jēzus Kristus ir atpircis un atbrīvojis mūs, nabaga pazudušus un pazudinātus cilvēkus, atkarojis mūs no visiem grēkiem ar Savām svētajām un dārgajām asinīm. Taču, tiklīdz mēs ieraugām sevī kādus īstus grēkus, tā tūlīt sākam baidīties un mocīties, it kā grēki nebūtu izpirkti un samaksāti, it kā tie nebūtu likti uz Kristu un it kā viss Svētajos Rakstos vēstītais, kas liecina par izpirkumu Viņa asinīs, būtu tīrākie maldi.

Vai mums nevajadzētu apraudāt savu samaitātību ar gaužām un rūgtām asarām, ka mēs šādu pārliecību nespējam paturēt cieši savā sirdī, kaut arī Viņš taču ir cienīgs, lai visa pasaule, visi eņģeli un cilvēki apbrīnā kristu Viņa priekšā ceļos, to visu uzlūkojot? Kungs, apžēlojies par mūsu neticību!

Bet tu saki: “Es ticu, ka mani verdzības un ieslodzījuma laika vecie grēki Kristū ir izpirkti un piedoti, taču tas, ka es ikdienā grēkoju pēc tam, kad Viņa dievišķā gaisma ir atspīdējusi pār manu celu un es esmu baudījis un redzējis Viņa žēlastību, — tas mani dzen izmisumā..” Atbilde: redzi, cik svarīgi ir pareizi iegaumēt Kristus vārdus: “Taisnību — jo Es aizeimu pie Tēva.”

Viņš runā ne tikai par atraisīšanu no grēkiem, bet par taisnību. Jo Kristū tu esi ne tikai atraisīts no grēkiem, bet līdz ar Viņa došanos pie Tēva tev ir piešķirta taisnība visai tavai dzīvei. Kā saka Svētie Raksti – mūžīga taisnība. Taisnība nozīmē to, ka cilvēks vienmēr, ik dienu un ik brīdi, ir saskaņā ar Bauslības prasībām. Tieši to apgalvo Svētie Raksti, ka tāda taisnība mums ir dāvināta Kristū un ka tā ir ne tikai atraisīšana un grēku piedošana, bet īsta taisnība: mūžīga taisnība (Dan.9:24), Dieva taisnība (Rom.3:21), kad grēks vairs netiek pielīdzināts (Rom.4:8) un Kristus ir mūsu otrais Ādams (Rom.5:14), kas mūsu vietā ir nostājies Dieva vaiga priekšā (Ebr.9:24).

Protams, ka tas ir ļauni un nožēlojami, ka arī pēc gaismas un žēlastības saņemšanas tu klūpi un krīti, kad tev pienāktos ar ticības lūgšanu līdz asinīm cīnīties pret savu grēku. Kaut arī šāds ļaunums notiek un cilvēks joprojām grēko, raksta apustulis Jānis, tam tomēr ir jāzina un jātic, ka mums —ir Aizstāvis pie Tēva, Jēzus Kristus, taisnais (1.Jņ.2:1), un ka Viņa dēļ mums ir dāvināta mūžīga žēlastība.

Vārdu “mūžīga” Mārtiņš Luters skaidro

“ne tikai tā, ka vecie grēki vairs nekad netiek pielīdzināti, bet arī tie grēki, kas joprojām mājo mūsu miesā un diemžēl aizvien mums pieķeras ceļojuma laikā, mums nekad vairs netiek pielīdzināti, kamēr vien paliekam Kristū.”

Arī vācu teologs un mācītājs Stefans Pretorijs [1536-1603] saka:

“Es nezinu nekādus citus grēkus, kuru piedošanai man jātic Kristus nopelna dēļ, kā vien tos, kas man ik dienas vēl pieķeras un neliek mani mierā. Ja tev vēl ir kādi citi grēki, tad tev pašam tas jāzina.”

Tādēļ mums ir cītīgi jāliek pie sirds tas, ka Kristus ir turējis rūpi par visu mūsu dzīvi, kļuvis par mūžīgās žēlastības galvinieku un atbildējis par visu, kā mūsos vēl pietrūkst. Tā ir jāsaprot vārdi, ka Kristus ir kļuvis mums par Dieva taisnību (1.Kor.1:30), lai mēs kļūtu Dieva taisnība Viņā.

Viņā mēs topam ne tikai brīvi no jebkādas vainas, bet arī pārpārēm tīkami un brīnišķīgi Dieva priekšā. To visu mēs saņemam līdz ar Dieva Dēla taisnību. Kristū visā pilnībā ir ticis gandarīts zaudējums, ko mēs cietām no grēkākrišanas, tā ka tagad mūsu taisnība Kristū ir daudz brīnišķīgāka par taisnību, kas Ādamam piemita pirms grēkākrišanas.

Šī iemesla dēl Dievam ir tik liela labpatika pret ticīgajiem un mūsu taisnība un labvēlība pie Dieva nav satricināma un apšaubāma mūsu grēku Ja Dievs būtu pret mums labvēlīgs mūsu labākajos brīžos, bet nelabvēlīgs — sliktākajos, tad aplams būtu tas, ko saka Kristus un visi Svētie Raksti, ka mūsu taisnība ir vienīgi Viņā, kas devies par mums pie Tēva. Nē, taisnība it nemaz nav atkarīga no mums un mūsu dievbijības. Kā apustulis Pāvils saka: “Es nenoliedzu Dieva žēlastību; jo, ja bauslībā ir taisnība, tad Kristus velti ir miris” (Gal.2:21).

Paldies Dievam, mums ir ne tikai piedošana par visiem mūsu vecajiem grēkiem, bet arī mūžīga taisnība par mūsu ikdienas trūkumiem. Mūsu žēlsirdīgais radinieks, Imanuēls (Dievs ar mums), ir maksājis neiedomājamu maksu un gājis galvot par visu mūsu dzīvi, par mums pašiem un mūsu namturību.

Vienīgi Viņa spārnu paēnā mums ir cerība, taisnība un spēks arī tad, kad mūsu prāts un jūtas saka ko citu un slimīgi pauž veco verga prātu un kad mūsu ienaidnieks bez mitas ar savām ugunīgajām bultām nedod miera mūsu nabaga Svētīgi ir tie ļaudis, kas tomēr uzticas Dieva Evaņģēlijam un Viņa iedrošinājumam. Taču šim nolūkam Svētajam Garam pastāvīgi ir jāīsteno Sava kalpošana — tiesāt, pārliecināt un skaidrot mums šo brīnišķīgo dievišķo taisnību.