Manā kontā tika ieskatīta neaprakstāmi liela summa

Tad tuvosimies patiesīgu sirdi pilnā ticībā, apslacīti savās sirdīs un atsvabināti no ļaunās apziņas un miesu nomazgājuši ar tīru ūdeni. [Ebr.10:22]

Jēzus ir mūsu Augstais priesteris, tāds ir Vēstules ebrejiem vadmotīvs. Būdams Augstais priesteris, Jēzus Sevi ir pienesis kā upuri par mūsu grēkiem pie krusta staba Golgātā.

Jēzus vārdā tagad mēs varam droši tuvoties Dievam. Vēstule ebrejiem te piebilst vēl trīs ievērības cienīgas lietas.

Pirmkārt, tajā minēta patiesīga sirds. Tas nebūt nenozīmē bezgrēcīgu sirdi, jo cilvēku vidū tāda nav atrodama. Bet patiesīga sirds Dieva priekšā ir tāda, kas neslapstās un neaizbildinās ar viltus atgriešanos. Patiesīga sirds neslēpj savu grēku vai samaitātību, bet visu vaļsirdīgi atzīst Dieva vaiga priekšā.

Otrkārt, tur minēta “pilna ticība” jeb pilnīga ticības pārliecība. Neapšaubāmi, kristietim viņa ticība dod drošību! Paldies Dievam, pārliecība par manu pestīšanu nebalstās uz mani pašu, uz manu atgriešanos, manu ticību un manu ticības dzīvi, jo viss, kas nāk no manis paša, ir pārlieku nedrošs pamats. Nē, “mans pamats un balsts ir drošs un tās ir Jēzus asinis”, kas mūs nekad nepievils, jo šo pamatu ir ielicis pats Kungs.

Treškārt, ticīgie savā sirdī ir apslacīti “un atsvabināti no ļaunās apziņas un miesu nomazgājuši ar tīru ūdeni”. Pēdējie vārdi nepārprotami norāda uz Kristību. Kristība ir mazgāšana uz jaunu piedzimšanu [Tit.3:5]. Kad Kristību ūdens apslacīja manu miesu, man tika apsolīta un dāvāta Dieva žēlastība. Lietojot salīdzinājumu, var teikt, ka manā kontā tika ieskatīta neaprakstāmi liela summa.

Un, pat ja uz laiku mēs esam atkrituši un novērsušies no Kristības žēlastības, tomēr Dieva žēlastība arvien paliek spēkā. Man ir dota ticība Jēzum, un es esmu atsvabināts no ļaunas sirdsapziņas. Svētais Gars ar Dieva vārdu pārliecina mūsu sirdsapziņu par grēku, kas grēciniekam rada mokas, jo viņš saprot, ka ir grēkojis pret svēto Dievu.

Taču ticībā Jēzum mūsu ļaunā sirdsapziņa top šķīstīta un Evaņģēlija gaismā mēs redzam, ka grēks ir piedots un vaina izpirkta. Es ieraugu, ka tas attiecas uz mani. Tagad es varu to saņemt un Jēzus dēļ apzināties Dieva labvēlību pret sevi. Viņš man vairs nepielīdzina grēkus, bet uzlūko mani Kristū, – it kā es nekad nebūtu grēkojis.