Augt un iet mazumā

Ir kārdininājums domāt, ka, staigājot patiesā sadraudzībā ar savu Pestītāju, kristietis vienmēr pieaugs ticībā, garīgā spēkā un svēttapšanā. Tā nav.

Drīzāk var notikt tā, ka patiess kristietis atrod sevī tikpat daudz tā, kas aug, kā tā, kas iet mazumā, pēdējo varbūt pat vairāk. Pēc Jāņa Kristītāja teiktā, tieši tā arī visam jānotiek, lai mūsu Kungs un Pestītājs varētu mūsos kļūt jo lielāks (Jņ.3:30).

Tomēr jāpiemin, ka kristiešos notiek kāda izaugsme, ko viņi nevar paši neievērot: cik daudz Svētais Gars un Dieva vārds ir paveikuši pie ticības, svēttapšanas un “labajiem darbiem”.

Izaugsmē savu daļu iegulda arī kārdinājumi un neveiksmes, kuras kristieši piedzīvo un kuras viņi, iespējams, uzskata tikai par negatīviem dzīves pārdzīvojumiem. Taču Raksti saka ko citu: “Turiet .. to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās, zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību” (Jēk.1:2-3). Šādu mācību labi pierāda kristīgā pieredze:

“Tādēļ kristiešiem jābūt sagatavotiem, ka mēs bez mitas tiekam kārdināti, lai neviens nedzīvo tik droši un neuzmanīgi, it kā velns būtu tālu no mums, bet lai itin visur ir gatavi cirtienam un to atvaira. Kaut arī es tagad esmu šķīsts, pacietīgs, laipns un stāvu stiprā ticībā, taču velns vēl šajā stundā iešaus manā sirdī tādu bultu, ka es tik tikko spēšu pastāvēt. Viņš ir tāds ienaidnieks, kas nekad neatkāpjas un nenogurst – kur kāds kārdinājums beidzas, vienmēr rodas citi un jauni”.

Fiziskā spēka mazināšanos bieži saista ar vecumu. Tajā pašā laikā uzskata, ka ticība, svēttapšana un garīgā gudrība neizbēgami pieaug līdz ar gadu skaitu. Tā var gadīties, bet ne vienmēr.

Veci ļaudis bieži kļūst vienpusīgi un kašķīgi. Viņi bieži sūdzas par kaut ko, piemēram, apgalvodami: “Vecos laikos viss bija daudz labāk.” Dažkārt viņi ļaujas īpašajiem vecu ļaužu kārdinājumiem, piemēram, īgnumam un skopumam. Kad līdz ar vājumu, slimībām un vecīgumu sāk parādīties šādi rakstura pārbaudījumi, cilvēkā vairs nav tik viegli ieraudzīt ticību un svēttapšanu. Tas liek visiem kristiešiem jau kopš pirmajiem dzīves gadiem mēģināt apgūt grūtu dzīves mācību – izcīnīt “labo ticības cīņu” (1.Tim.6:12).